Lai arī jautājums par kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru ir viens no centrālajiem fiziskās personas maksātnespējas procesa aspektiem, Latvijā diemžēl nevaram lepoties ar viennozīmīgu pieeju Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 155. panta piemērošanā. Tādējādi autori rakstā analīzē ne vien MNL 155. pantu, bet arī tiesiskās nenoteiktības iemeslus, kā arī sniedz iespējamos risinājumus jautājumā par kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros.
Kreditoru prasījumu segšanai novirzāmie naudas līdzekļi
Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Sākotnēji MNL paredzēja parādnieka pienākumu novirzīt daļu no ienākumiem kreditoru prasījumu segšanai gan bankrota procedūrā, gan saistību dzēšanas procedūrā. Šobrīd spēkā esošā MNL redakcija nosaka, ka bankrota procedūras ietvaros kreditoru prasījumu apmierināšanai tiek novirzīti no parādnieka mantas realizācijas iegūtie līdzekļi (likuma 128. panta ceturtā daļa), savukārt saistību dzēšanas procedūras ietvaros kreditoru prasījumu apmierināšanai tiek novirzīti parādnieka ienākumi (likuma 128. panta piektā daļa).
Vienīgā tiesību norma MNL, kas nosacīti satur noteikumus, saskaņā ar kuriem aprēķināms saistību dzēšanas procedūrā kreditoriem novirzāmo līdzekļu apmērs, ir 155. pants par saistību dzēšanas plāna termiņiem, kurš pakārto kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru vairākiem kritērijiem – parādnieka vērtējumam par ienākumiem saistību dzēšanas procedūras laikā, neizpildīto saistību apmēram, proporcijai, kādā parādnieks ir/nav spējīgs segt saistības, parādnieka ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, kā arī minimālās mēnešalgas apmēram pirms nodokļu nomaksas.
Katrs no šiem kritērijiem praksē ir radījis lielākas vai mazākas domstarpības, taču visvairāk problemātisko aspektu ir saistībā ar MNL 155. panta ceturtās daļas piemērošanu, kas faktiski ir vienīgā tiesību norma, kurā tiek runāts par kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru kā proporciju no parādnieka ienākumiem, vienlaikus paredzot arī tā dēvēto minimālo maksājumu slieksni. Proti, MNL 155. panta otrā un trešā daļa, lai arī piemin parādnieka vērtējumu par viņa iespējamiem ienākumiem, tomēr neparedz pienākumu kreditoru prasījumu segšanai novirzīt naudas līdzekļus proporcionāli parādnieka ienākumiem, bet gan proporcionāli kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas (turpmāk – atlikušās saistības). Savukārt MNL 155. panta ceturtā daļa noteic, ka parādniekam kreditoru prasījumu segšanai jānovirza līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu samaksas, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas, ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt vismaz 20 % no atlikušajām saistībām.
Uzskatāmībai autori piedāvā MNL 155. panta noteikumus par kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru apskatīt tabulu veidā.
Maksātnespējas likuma 155. panta otrā un trešā daļa
Saistību dzēšanas plāna termiņš | Procentu apmērs no atlikušajām saistībām, ko parādnieks plāno segt saistību dzēšanas procedūras laikā | Maksātnespējas likuma norma | Piezīmes |
6 mēneši | Vismaz 50 % | 155. panta otrā daļa | Nav paredzēts pienākums novirzīt līdzekļus vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu samaksas, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas. |
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.