16. Jūlijs 2019 /NR. 28 (1086)
Atsaucoties uz publicēto
Vēlreiz par Senāta lēmumu lietā Nr. SPC-5/2019
33
Aigars Strupišs
Senators, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs

Jautājumā par Maksātnespējas likuma 140. panta piemērošanu un Senāta lēmumu lietā Nr. SPC-5/2019 ir publiski paustas bažas par visu pabeigto fiziskās personas maksātnespējas procesu apstrīdēšanu uz protestu pamata un no saistībām jau atbrīvotu parādnieku pakļaušanu tiem pašiem parādiem, no kuriem tiesas tos jau reiz atbrīvojušas. Senāta lēmums lietā Nr. SPC-5/2019 iemeslus šādam satraukumam nerada, jo no tā neizriet pamats protesta kārtībā atcelt ...

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2019.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
33 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
19. Jūlijs 2019 / 00:02
11
ATBILDĒT
Pirms vairākiem gadiem ieteicu savam labam paziņam un klientam maksātnespējas procesu iziet kādā citā valstī. Tādā, kurā likums nebija tik labvēlīgs kā Latvijā, bet ir stabils un saprotams. Nemainīgs. Īsi pēc tam savu padomu nožēloju, bet bija jau par vēlu – process bija sācies. Toreiz domāju, ka vajadzēja paļauties uz Latvijas tiesu sistēmu… Šobrīd esmu par savulaik klientam doto padomu ļoti gandarīts. Maksātnespējas process citā valstī bija varbūt tikai nedaudz dārgāks nekā Latvijā, taču pēc tā pabeigšanas ir iegūts miers un tiesiskā stabilitāte. Atgūta ir klienta maksātspēja, dzēsti nesamaksājamie parādi. Atsākta uzņēmējdarbība, nokārtojusies privātā dzīve. Valstis saņem nodokļus. Lielāko daļu gan tā otra valsts, ne Latvija…

Pēc šodien JV aprakstītajiem nolēmumiem lietās Nr. C30601915, SKC-43/2019 un manis jau citkārt pieminētajiem nolēmumiem lietās SPC-1/2018, SPC-7/2019, SPC-8/2019 rodas iespaids, ka Temīda vairs nespēj būt akla, un tiesas, ar savu patiesības noskaidrošanas misiju, ir gatavas uzņemties likumdevēja lomu, upurējot tiesiskumu jeb likuma atrunas principu. Manuprāt likuma ratio legis nevar tikt aizvilkts tik tālu, ka tas vairs neiet kopā pat ar Saeimas komisijas sēžu un Saeimas plenārsēžu stenogrammām.

Varbūt tas skaidrojams ar to, ka Latvijas tiesās par maz ir civilo tiesvedību pēc citu valstu likumiem? Vai pat nevienas valsts likuma. Tas noteikti tiesas atskurbinātu. Vairs nebūtu iespējamas iura novit curia atrunas, bet gan notiktu reāla procesa dalībnieku sacīkste. Tas arī neļautu tiesām lemt contra legem. Neļautu pārkāpt sacīkstes principu. Un otrādi, varbūt arī latvjiem savus strīdus ir jārisina kaimiņu valstu tiesās? Pieredzes apmaiņas nolūkos un tiesiskuma veicināšanai.

Protams, maksātnespējas lietas nav īstas civillietas – tās netiek skatītas sacīkstes kārtībā. Taču lemt contra legem, to pienācīgi nepamatojot, tiesām vienalga nevajadzētu. Cita starp - parādnieka strīdi ar debitoriem un kreditoriem gan skatāmi vien sacīkstes kārtībā, bez jebkādām iura novit curia atrunām.
ΠTAGORS. > Normunds Šlitke
19. Jūlijs 2019 / 09:07
5
ATBILDĒT
1. Nevienu godīgumaksātnespēju izgājušu personu nekratīs atkal. Par to ir šis raksts. Par to ir spriedums. Par to ir AT citas atbildes. Nevajag vārda vistiešākajā nozīmē turpināt brēkt trubā pret sienu par to, ka maksātnespējīgais SPC-5 dēļ vairs ne atgūst maksātspēju, ne iegūst mieru un tiesisko stabilitāti, ne dzēš nesamaksājamos parādus, neko.

Strupiša kungs publicē rakstu, visi jau izšūmējas, izputo, skaidrojums tiek sniegts, ka spriedums NAV "x" un tik un tā pāris dienas vēlāk uzrodas Šlitke ar kārtējo populistisko bērumu par to, ka viss slikti, viss ļauni, jo spriedums, redz, ir "x".

Kā būtu, ja kāds brēcējs, beidzot, vismaz vienu reizi, nevis svaidītos apkārt ar hipotētiskiem, bet praktiski neiespējamiem scenārijiem un varbūtībām, un nepastāvošām problēmām, bet gan pievērstos Strupiša konkrēti sniegtajiem argumentiem, kā arī AT oficiāli sniegtajiem argumentiem tās mājaslapā izvietotajam skaidrojumam par SPC-5, un k o n s t r u k t ī v i mēģinātu sadalīt, izjaukt un apgāzt šos argumentus.

Šlitke saka, ka viņaprāt, redz, likuma ratio legis nevarot tikt aizvilkts tik tālu, ka tas vairs neiet kopā pat ar Saeimas komisijas sēžu un Saeimas plenārsēžu stenogrammām. Laikam palaidis garām to apstākli, ka šajās stenogrāmmās šie grozījumi netiek skaidroti, līdz ar to nav ar ko kam "iet kopā". Apžēliņ.
Normunds Šlitke > ΠTAGORS.
19. Jūlijs 2019 / 12:09
7
ATBILDĒT
SPC-7/2019:
"...jau pēc protesta iesniegšanas [piezīme - nepilnīgas anonimizācijas dēļ parādnieka vārds ir brīvi noskaidrojams maksātnespējas reģistrā] paskaidrojumiem pievienotais konta pārskats liecina par saistību dzēšanas procedūras laikā slēptiem faktiskajiem ienākumiem. Uz to norāda parādnieka ceļošana un atpūta dažādos kūrortos. Lai gan ar maksājuma karti šajās vietās izdarītie maksājumi nav lieli, tomēr uz šīm vietām ir jānokļūst, jāsedz dzīvošanas un citi izdevumi, ko nav iespējams izdarīt ar atalgojumu vienas minimālās mēnešalgas apmērā, no kuras vēl viena trešdaļa novirzīta kreditoriem. Kā redzams no konta pārskata, saistību dzēšanas procedūras laikā parādnieks bijis šādās vietās: Maiami un Fortloderdeila (ASV Floridas štats); Portluī (Maurīcija); Apija (Samoa); Pralīna (Seišelu Salas); Abū Dabī (Apvienotie Arābu Emirāti); Maskata (Omāna); Sentropēza (Franču Rivjēra kūrorts); Honolulu (ASV Havaju štats); Sanfrancisko (ASV Kalifornijas štats); Kankuna (Meksika); Male (Maldīvija); Doha (Katara) u.c. (lietas 2.sējuma 13.-41.lp.).
Neapšaubāmi ienākumu gūšanas faktors, kā arī parādnieka vēlme pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus un darīt visu nepieciešamo, lai gūtu ienākumus, no kuriem varētu veikt maksājumus kreditoriem, ir noteicošais fiziskās personas maksātnespējas procesa sekmīgā norisē. Tas nozīmē, ka parādniekam jābūt godprātīgam, tomēr iepriekš norādītie fakti liecina par pretēju rīcību, kas ņemama vērā, lemjot jautājumu par to, vai atbrīvot parādnieku no atlikušajām parādsaistībām.
.. Iepriekš izklāstīto apsvērumu kopums ļauj secināt, ka Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 14.februāra lēmumu nevar atzīt par tiesisku, kas ir pamats iesniegtā protesta apmierināšanai."
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 30
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties