Kā ik gadu, un arī šis nebija izņēmums, jūlija pirmspēdējā nedēļā vairāku dienu garumā Ratniekos aizvadīts kopskaitā jau 16. konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs. Līdzdarbojoties vairākiem sadarbības partneriem, to rīko Publisko tiesību institūts, un, ņemot vērā pasākuma konceptuālo ietvaru, semināram ik gadu tiek izvēlētas fundamentālas, aktuālas un sabiedriski nozīmīgas tēmas. Šogad līdztekus tēmām par pienācīgu likumdošanu un sagaidāmo vienoto valsts eksāmenu juristiem semināra centrā bija diskusijas par informācijas tehnoloģijām jurista darbā un mākslīgā intelekta mijiedarbību ar tiesībām. Neatkarīgi no katra uzskatiem nenoliedzams ir fakts – mūsdienās juristam ne tikai tehniski ir jāpārvalda tehnoloģijas, bet arī būs jāatrod kopīga sadarbības forma ar tām.
Jautājums, kas savulaik, iespējams, šķita tikai retorisks vai pat muļķīgs – vai juristu aizstās robots, šodien ir kļuvis par realitāti, un diskusiju fokuss no jautājošā "vai" jau ir pavērsts uz "kad" tas notiks. Pasaules un Eiropas mērogā šī tēma sen ir izvērsta, un medijos jau plaši apraksta ne tikai dažādu informācijas tehnoloģiju rīku un mākslīgā intelekta sasniegumus, kas vērojami tādās lielvalstīs kā ASV un Ķīna, bet arī tepat blakus – Igaunijā. Kaimiņvalsts jau lēmusi prasījumus, kuru apjoms nepārsniedz 7000 eiro, pirmajā instancē nodot mākslīgā saprāta izšķiršanā, bet apelācija gan būs ierastā tiesneša kompetencē.1
Tādēļ fakts par tehnoloģiju milzīgo ietekmi uz jurisprudenci var patikt vai nepatikt, bet tas vairs nav noliedzams. Un pavisam stindzinošas prognozes uzrāda dažādi pētījumi, no kuriem skaidri izriet tendence, ka arī juridisko profesiju pakalpojumu tirgus ir būtisku pārmaiņu priekšā, jo, izrādās, ar ierīci aizstājams ir ne tikai kasieris lielveikalā, bet arī jurists un pat tiesnesis, jautājums ir vienīgi par to – ciktāl aizstājams.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
