Tiesībsargs secināja, ka viens no riskiem, ieceļot bāriņtiesu par nepilngadīgā cietušā pārstāvi, ir bērna interešu formāla pārstāvēšana un piešķirto tiesību nepienācīga izmantošana. Vairums aptaujāto bāriņtiesu neizmanto tiesības pēc savas iniciatīvas slēgt vienošanos par juridiskās palīdzības saņemšanu kā cietušā bērna pārstāvim gadījumos, kad to darbiniekiem trūkst zināšanu par kriminālprocesu. Tāpat arī bāriņtiesas reti izmanto iespēju vērsties pie procesa virzītāja ar lūgumu pieaicināt zvērinātu advokātu kā cietušā pārstāvi gadījumos, kad bērns jau ir ieguvis cietušā statusu. Tomēr tiesībsargs uzsvēra, ka gadījumi, kad bāriņtiesas nepietiekami iesaistās cietušā bērna tiesību nodrošināšanā, ir vērtējami individuāli.³

Tiesībsargs norādīja, ka likumdevējs ir radījis me­hānismu, kā visaugstvērtīgāk nodrošināt cietušā nepilngadīgā tiesības un intereses, sniedzot iespēju saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību, kā arī cietušā bērna pārstāvim ir tiesības lūgt procesa virzītāju pieņemt lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu.⁴

Ņemot vērā iepriekš minēto, ja procesa virzītāji un bāriņtiesas kriminālprocesos, kuros par cietušo atzītas nepilngadīgās personas, izmanto KPL 104. panta piektajā daļā paredzētās tiesības pieaicināt advokātu kā cietušā pārstāvi un noteiktajos gadījumos izpilda arī KPL 108.