Ieskats Komisijas mērķos un darbā

Foto no personīgā arhīva

Edmunds Stankevičs
Komisijas priekšsēdētājs

Kad Saeima 2005. gada 5. maijā pieņēma deklarāciju "Par Latvijā īstenotā PSRS totalitāri komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu", tās noslēgumā Ministru kabinetam tika uzdots triju mēnešu laikā izveidot speciālistu komisiju, kas noteiktu PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaitu, masu kapu vietas, apkopotu visu informāciju par represijām, masveida deportācijām un aprēķinātu zaudējumus, ko šis režīms nodarījis Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Papildus tam minētā deklarācija uzdeva Ministru kabinetam uzturēt prasības pret Krievijas Federāciju par okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu (arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīvu materiālu) atdošanu atpakaļ Latvijas Republikai, kā arī atzina, ka Krievijas Federācija kā PSRS tiesiskā un politiskā mantiniece ir morāli, tiesiski un finansiāli atbildīga par Latvijā izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci un zaudējumiem, kas Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīti okupācijas laikā, un pildīt savu pienākumu – saskaņā ar starptautisko tiesību pamatprincipiem atlīdzināt Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem prettiesiskās darbības rezultātā radītos zaudējumus. Deklarācija uzskatāma par pamatdokumentu Latvijas okupācijas seku apzināšanas un novērtēšanas procesā.

Ministru kabinets atbilstoši šim Saeimas uzdevumam ar 2005. gada 5. augusta rīkojumu Nr. 523 (prot. Nr. 44 34. ¤) izveidoja Komisiju PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai (turpmāk – Komisija). Saskaņā ar Komisijas nolikumu¹ tā ir koleģiāla institūcija un tai ir šādas funkcijas:

1) noteikt PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaitu un masu kapu vietas;

2) apkopot informāciju par PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma veiktajām represijām un masveida deportācijām;

3) aprēķināt Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nodarītos zaudējumus.

Komisija savā pirmajā pastāvēšanas posmā darbojās līdz 2009. gada 1. augustam, kad ekonomiskās krīzes dēļ tās darbība uz laiku tika apturēta. Tomēr tā turpināja pastāvēt de iure, kaut de facto Komisijas darbība nenotika.

Komisijas darbības apturēšanas posmā komisijas locekļi un darbības atbalstītāji izveidoja Latvijas okupācijas izpētes biedrību (turpmāk – LOIB), kura ir kļuvusi par viedokļu līderi okupācijas seku izpētes jautājumos un ar kuru komisijai ir izveidojusies cieša sadarbība.

Komisijas darbība tika atjaunota 2013. gada 7. novembrī.² Pašlaik Komisijas priekšsēdētājs ir Latvijas okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks E. Stankevičs. Komisijas priekšsēdētāja vietniece ir Latvijas okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja R. Pazdere. Komisijas locekļi ir – Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors M. Adlers, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras profesors R. Balodis, Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks pētniecības darbā J. Ciganovs, Baltijas–Ziemeļu pētījumu centra valdes priekšsēdētājs B. Daukšts, Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece I. Dreimane, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva direktors A. Freimanis, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas vecākā referente S. Janisela, Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta eksperts A. Kalniņš, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks K. Kangers, zvērināts advokāts, tiesību zinātņu maģistrs L. Muciņš, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta Pašvaldību attīstības nodaļas vadītāja Dz. Muzikante, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vadītāja vietnieks L. Neiders, Latvijas Tirgotāju asociācijas stratēģiskās komunikācijas direktors J. Tomels.

Komisija starptautiski sadarbojas ar Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformu (Platform of European Memory and Conscience), kā arī ar pētniekiem Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā un citās valstīs.

Komisijas sekretariāta funkcijas veic Tieslietu ministrija. Komisijai ir pienākums katru gadu iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par savu darbību, kā arī sagatavot ikgadējo darba plānu, norādot plānotās aktivitātes un tai iedalīto finanšu līdzekļu izlietojumu. Kopš 2006. gada Komisijas uzdevumā ir veikti vairāk nekā 70 pētījumi ekonomikas, demogrāfijas, vides aizsardzības un vēstures, kā arī PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa darbības izpētes jomā. Šiem pētījumiem ir noorganizētas arī 68 ekspertīzes.

Pēc Komisijas darbības atjaunošanas 2013. gadā tās darbības finansējums ir samazināts gandrīz astoņas reizes. Neraugoties uz to, Komisijas pārraudzībā ik gadu notiek pētījumi, tiek izdotas zinātniskas publikācijas un izdevumi, kā arī sadarbībā ar Tieslietu ministriju un LOIB tiek rīkotas starptautiskas konferences un semināri. Plašāka informācija par Komisijas darbu pieejama: www.okupacijaszaudejumi.lv

Kāpēc jāaprēķina PSRS okupācijas radītie zaudējumi

Foto: Edijs Pālens, LETA

Ruta Pazdere
Komisijas priekšsēdētāja vietniece

Uz jautājumu – kāpēc jāaprēķina PSRS okupācijas radītie zaudējumi – atbilde tika sniegta 2015. gada 5. novembrī, kad Komisija kopā ar Tieslietu ministriju noorganizēja starptautisku konferenci ar tieši šādu nosaukumu. Konferences noslēgumā trīs Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja kopīgu deklarāciju, kurā paziņoja, ka "ir pienācis laiks sakārtot attiecības ar pagātni un zinātniski pamatoti veikt zaudējumu aprēķinus, ko radījis PSRS totalitārais komunistiskais okupācijas režīms". Līdzīgs vēstījums izskanēja arī 2018. gada 21. augustā, kad Latvijas un Igaunijas tieslietu ministri kopīgajā paziņojumā uzsvēra: "Ir svarīgi risināt jautājumus par padomju okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanu un izpētīt iespējas saņemt zaudējumu atlīdzināšanu no Padomju Savienības pēcteces valsts – Krievijas Federācijas."

Lai izpildītu 2015. gada deklarācijā noteiktos uzdevumus, Komisija tā paša gada 16.–17. novembrī sarīkoja starptautisku semināru, lai apzinātu katras valsts veikumu un saskaņotu nākamajos aprēķinos izmantojamās metodoloģijas. Turpmākajos gados notika intensīvs darbs katrā no Baltijas valstīm, ko koordinēja Latvijas Komisija.

2019. gada 22. martā Komisija kopā ar Tieslietu ministriju un Latvijas Okupācijas izpētes biedrību (LOIB) sarīkoja vēl vienu starptautisku konferenci – "Apzinātie PSRS okupācijas radītie zaudējumi". Šajā konferencē Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tieslietu ministri, kā arī Eiropas Parlamenta deputāte S. Kalniete savās uzrunās atkārtoti apliecināja nepieciešamību turpināt aprēķināt PSRS okupācijas radītos zaudējumu un risināt kompensācijas pieprasīšanas jautājumu. Konferences pirmajā daļā Baltijas valstu zinātnieki atklāja pētniecības rezultātā apzinātos faktus par konkrētiem līdz šim nezināmiem finansiālajiem, demogrāfiskajiem un videi nodarītajiem zaudējumiem, ko radījis PSRS okupācijas režīms. Pēc tam starptautisko tiesību eksperti no dažādām valstīm referēja par kompensācijas pieprasīšanas iespējām. Konferences apkopojumu veica Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, norādot, ka "ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku tiesības uz patiesību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiktu īstenotas un lai par to pavēstītu arī starptautiskai sabiedrībai. Ģenerālās asamblejas cilvēktiesību aizsardzības un sekmēšanas principi un arī pasaules prakse kopumā apstiprina – bez patiesības nav attīstības un katram par saviem nodarījumiem ir jāatbild". Viņa arī izteica cerību, ka valdība kopā ar ekspertiem pie šī jautājuma atgriezīsies jau ar domu izstrādāt konkrētu pasākumu plānu.

Pēc šīs 2019. gada konferences un tai sekojušās sarunas ar tieslietu ministru Jāni Bordānu Komisijas darbs turpinās ar apziņu, ka darbības stratēģiskais virziens ir pareizs. Konferencē cita starpā tika konstatēts, ka ļoti aktuāls uzdevums ir Latvijas un starptautiskās sabiedrības informēšana. Tāpēc šobrīd tiek gatavots konferences materiālu apkopojums, kas pēc tam tiks tulkots angļu un krievu valodā, padarot to pieejamu iespējami plašākai sabiedrībai Baltijā un ārpus tās. PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšana un piedziņa ir ne tikai mūsu tiesības, bet arī pienākums.

Kad 2005. gadā Ministru kabineta Komisija uzsāka darbu, vispirms tika apzināts līdz šim padarītais, kā arī notika iepazīšanās ar kaimiņvalstu pieredzi. Kopumā PSRS okupācijas radīto zaudējumu apzināšanas darbā šajos gados izkristalizējušies četri galvenie darba virzieni:

1) valstij un iedzīvotājiem radītie finansiālie u.c. materiālie zaudējumi;

2) radītie demogrāfiskie un ar tiem saistītie sociālekonomiskie zaudējumi;

3) videi radītie zaudējumi;

4) PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa darbības rezultātā radītie zaudējumi.

Pirmajā Komisijas darbības posmā no 2005. līdz 2009. gadam tika veikti 25 pētījumi, kuriem noorganizētas 50 ekspertīzes, 13 pētījumi vēstures izpētes jomā, kā arī izdotas vairākas grāmatas un iesākts darbs padomju režīma represēto personu apzināšanā un datubāzes veidošanā u.c. darbi.

Diemžēl krīzes dēļ 2009. gada 1. augustā Komisijas darbība tika apturēta. Lai ieguldītais darbs un līdzekļi neietu zudumā, Komisijas locekļi un tās darbā iesaistītie zinātnieki 2009. gada 1. oktobrī nodibināja Latvijas Okupācijas izpētes biedrību (www.loib.lv). Šogad apritēs 10 gadi, kopš biedrība saskaņā ar statūtiem darbojas Latvijas okupāciju izpētes jomā. Biedrība savā darbības laikā ir noorganizējusi septiņas starptautiska mēroga konferences, apmēram 30 izglītojošus seminārus, izdevusi astoņas grāmatas, plašsaziņas līdzekļos ir sniegtas daudzas intervijas un publicēti raksti. Kopš 2013. gada 7. novembra, kad Komisija atsāka savu darbību, LOIB darbojas kā Tieslietu ministrijas sadarbības partnere un ir Komisijas stratēģiskā partnere un padomniece.

2013. gadā Komisija savu darbību atsāka ar niecīgu finansējumu – 10 000 latu (14 000 eiro) pirmajā gadā. Diemžēl Komisijas finansējums Saeimas deklarācijā noteikto uzdevumu īstenošanai ir ļoti nepietiekams. It īpaši, lai pildītu Komisijas nolikumā noteikto uzdevumu "2.1. noteikt PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaitu un masu kapu vietas", kas prasa daudz apjomīgāku finansējumu. Taču, rūpīgi taupot ierobežotos līdzekļus, PSRS radīto zaudējumu aprēķināšanas jomā ir izdarīts salīdzinoši daudz (skat. www.okupacijaszaudejumi.lv).

Neskatoties uz Komisijas un Baltijas valstu zinātnieku regulāri sniegto informāciju, Krievijas mediji nebeidz izplatīt melus par lielajām PSRS investīcijām mūsu valstu teritorijās. Tas Baltijas valstu iedzīvotājos, kuri nezina patiesību, rada neuzticību tagadējai neatkarīgai valstij. Sabiedrība joprojām ir maz informēta par demogrāfiskajiem zaudējumiem, par valsts budžeta līdzekļiem, kas jātērē PSRS laikā radītā vides piesārņojuma likvidēšanai, par PSRS radītajiem zaudējumiem tautsaimniecībai un par sociālekonomiskiem zaudējumiem. Viņi redz, ka iedzīvotāji Rietumeiropas valstīs dzīvo labāk, ka tās savā attīstībā ir mums tālu priekšā, un viņi ir neapmierināti, kāpēc tāpat nav pie mums. Šī iemesla dēļ pēc 22. marta konferences noskaidrojušies steidzamākie darbi. Nākamajos gados pievērsīsim vairāk uzmanības sabiedrības informēšanai, izmantojot visas mūsdienu tehniskās iespējas. Paralēli pētniecības darbam plānots izdot četras grāmatas latviešu, angļu un krievu valodā, rīkot izglītojošus reģionālos seminārus un ar Komisijas rīcībā esošajiem atklātajiem faktiem biežāk uzstāties starptautiskās konferencēs.