Tiesības saņemt likumiskos procentus

Ar brīdi, kad kādas personas tiesību aizskāruma rezultātā tai tiek nodarīts kaitējums, rodas prasījums pret atbildīgo personu par kaitējuma kompensēšanu, kas uzskatāms par pamatparādu pretstatā procentiem, kas ir blakus prasījums, ko rada galvenās lietas lietošana.¹ Procenti ir atlīdzība, kas maksājama par kādas naudas summas (pamatprasījuma – kaitējuma kompensācijas), ko ir tiesības saņemt cietušajam, samaksas kavējumu, ņemot vērā parāda apmēru un nokavējuma ilgumu, kā tas izriet no Ci­villikuma 1753. un 1754. panta. Atbilstoši Civillikuma 1759. panta 1. punktam procenti jāmaksā uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentu. Šādi procenti pretstatā līgumiskiem, kapitāla lietošanas un citiem, kas netiks plašāk aplūkoti šajā rakstā, tiek apzīmēti kā likumiskie nokavējuma procenti. Minētā norma ir pārņemta no Vietējo likumu kopojuma III daļas 3416. panta, kas saturiski atbilst Civillikuma 1759. panta 1. punktam. Sekojošajā Vietējo likumu kopojuma III daļas 3417. pantā noteikti ierobežojumi tiesībām saņemt nokavējuma procentus.² Arī Civillikumā ir noteikti ierobežojumi prasīt procentus, piemēram, Civillikuma 679. pantā,³ 1916. pantā,⁴ 2053. pantā,⁵ 2388. pantā.⁶ Atbilstoši Civillikuma 1765. panta pirmajai daļai, ja likums nosaka tiesības aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Kā norādīts tiesību doktrīnā, procentu maksāšana ir saistīta ar pārkāpumu – nokavējumu, taču tas nepārvērš nokavējuma procentus par sodu, arī nokavējuma procentu uzdevums ir nodrošināt ienākumus, ko dod kapitāls, atrodoties normālā apritē.