Tehnoloģiju inovācijas paver debates par būtisku demokrātiskas sabiedrības pamatprincipu – lēmumu leģitimitāti. Starp sabiedrību, kura dzīvo ar likumu noregulētā tiesiskajā telpā, un tiesnesi pastāv savstarpējās uzticēšanās attiecības, kas balstītas paļāvībā, ka attiecības starp indivīdu un valsts varu ir noregulētas ar sabiedrisko līgumu, kas noteic visu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus nolūkā pārstāvēt sabiedrības kopējās intereses.
Vai šādā sabiedriskajā līgumā ir iespējams iekļaut algoritmu, kas pieņem lēmumu? Un kuras varētu būt tās inovācijas, kas garantē efektivitāti, tiesisko drošību un pieejamību tiesai?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
