Ievads

Kriptovalūta nenoliedzami ir mākslīgā intelekta risinājums ekonomikā, taču vai mākslīgais intelekts var sniegt risinājumus pašas kriptovalūtas pastāvēšanā un attīstībā? Iepazīstinot ar savu viedokli par mākslīgo intelektu un tā nozīmi, kā arī tā izpausmēm blokķēdē, autors piedāvā rakstā ielūkoties mākslīgā intelekta neviennozīmīgajā nozīmē attiecībā uz kriptovalūtu, kā arī noslēgumā uzdot jautājumu, vai attiecībā uz kriptovalūtu biržas ar mākslīgo intelektu apveltītiem tirdzniecības robotu izstrādātājiem nebūtu attiecināma kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 193.¹ panta otrās daļas, ņemot vērā, ka kriptovalūta ir maksāšanas līdzeklis Krimināllikuma 193. panta izpratnē.

Mākslīgais intelekts un tā nozīme

Kas ir mākslīgais intelekts, un kāda ir tā nozīme? Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija par oficiālu terminu Latvijā 2017. gada 22. decembrī (prot. Nr. 509) atzinusi 2015. gada redakcijas ISO standartā Nr. 2382 ietverto šā termina skaidrojumu, tādējādi formāli pievienojoties vienotai starptautiskai izpratnei par minēto jēdzienu.¹ Tā ISO standartā Nr. 2382 varam aplūkot veselus trīs skaidrojumus terminam "māk­slīgais intelekts" (artificial intelligence), kas ietverti jau šā standarta sākotnējās redakcijās attiecīgi 1993. un 1995. gadā.² Tā senākais 1993. gada skaidrojums minētajā ISO standartā daļēji pārklājās ar tā laika terminu izpratni Latvijā. Kur, piemēram, 1995. gada datu apstrādes sistēmu angļu-krievu-latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā termins "mākslīgais intelekts" skaidrots kā "datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu.