Kad pārmaiņas sasniedz kritisko masu, rodas jauns laikmets – cita ekonomika, cita sabiedrība un cita kultūra. Pirmā industriālā revolūcija 18. gadsimta beigās atnesa rūpnīcas, tvaika dzinējus un nacionālās atmodas kustības. 20. gadsimta sākumā elektrības darbinātie konveijeri aizsāka masu ražošanas un iekšdedzes dzinēju ēru, kuras rupori bija jaunie mediji – radio un kino. Trešā industriālā revolūcija aizsākās 50. gadu beigās ar atomenerģiju un elektronisku ražošanas procesu automatizāciju. Tās ietvaros radās internets un digitālo datu tehnoloģijas.

Šodienas – ceturtās industriālās revolūcijas – dzinējspēks ir 5G tehnoloģija. Tās enerģija ir atjaunojama, un tās strāvojums ir fiziskās un digitālās pasaules saslēgšana inteliģentā tīklojumā. Ar dažādu – datorredzes, datordzirdes, cilvēka sirds ritma un citu sensoru palīdzību, attīstot mākslīgo intelektu, 5G ļaus bezvadu tīklā reālajā laikā fiksēt un analizēt visdažādākos procesus, optimizējot tos mūsu dzīves apstākļu un drošības uzlabošanai. Tās būs pārmaiņas jebkurā nozarē, kur – tāpat kā to dzīvās dabas evolūcijas procesā novēroja Darvins – izdzīvos tas, kurš spēs pielāgoties.

Tās valstis, kuras spēs ātrāk un gudrāk izmantot 5G iespējas, būs uzvarētājas globālajā konkurencē. Kur šajās pārmaiņās būs Latvija – starp līderiem vai starp pakaļ skrējējiem?

Latvieši mēdz pārsteigt ar izcilību – sportā, mākslā, mūzikā. Arī tehnoloģijās.