Pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) ir patēriņa nodoklis, ar kuru tiek aplikti saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi, tai skaitā pakalpojumu sniegšana par atlīdzību.¹ Šo nodokli, ja pakalpojumu sniedz vai preci piegādā persona, kas reģistrējusies kā PVN maksātājs, pieskaita pie attiecīgās preces vai pakalpojuma cenas. Līdz pat 2015. gadam praksē nebija būtisku strīdu par to, ka PVN ir maksājams, arī pastāvot zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām. Zināmas neskaidrības laikā, kad mainījās nodokļa likmes, radīja jautājumi, kura likme ir piemērojama, ja strīds par nomas maksu nonācis tiesā un nodokļa rēķins jāizraksta laikā, kad spēkā ir cita likme nekā pakalpojuma sniegšanas laikā. Tomēr nebija strīdu par būtiskāko – ka zemes nomas maksai papildus ir maksājams PVN, ja vien iznomātājs (zemes īpašnieks) ir reģistrējies kā PVN maksātājs.²

Tiesu prakse PVN piemērošanas jautājumos

Jautājums par PVN piemērošanu zemes piespiedu nomai ieguva jaunu aktualitāti 2015. gada nogalē, kad Augstākā tiesa taisīja spriedumu lietā Nr. SKC-110/2015 (C28261709). Šajā spriedumā tiesa norādīja, ka likumdevējs likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" neesot atrunājis PVN piemērošanas jautājumus nomas maksai. Uzskatot, ka privatizācijas likums ir atzīstams par speciālo likumu, tiesa izdarīja no tiesību normām tieši neizrietošu secinājumu, ka PVN likums regulē tikai zemes īpašnieka kā nodokļu maksātāja attiecības ar valsti. Šajā spriedumā tika radīta tēze, kas pakāpeniski mainīja visu turpmāko tiesu praksi: "Ja likumdevējs būtu vēlējies paredzēt, ka zemes īpašniekam jākompensē PVN, tas būtu noteikts speciālajās tiesību normās, līdzīgi kā tas zināmu laiku bija attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa kompensēšanu."³ Proti, Augstākās tiesas ieskatā, likumā noteiktajā (maksimālajā) nomas maksā ir ietverts arī PVN maksājums, kur zemes īpašniekam – PVN maksātājam – nomas maksa jānosaka jeb jāaprēķina tā, lai kopējā maksājamā nomas maksa nepārsniegtu likumā noteiktos nomas maksas aprobežojumus (attiecīgi 6 %, 5 % vai 4 % no zemes gabala kadastrālās vērtības).