8. Oktobris 2019 /NR. 40 (1098)
Skaidrojumi. Viedokļi
Daži jautājumi par azartspēļu ierobežošanu
1
Gunārs Kūtris
LU Juridiskās fakultātes lektors 

Aicinu šo rakstu neuztvert kā azartspēles noliedzošu vai slavinošu viedokli. Katram no mums var būt atšķirīga pārliecība, arī dažāda pieredze un uz tās balstīti secinājumi. Vērtēsim situāciju no neatkarīga jurista skatpunkta, proti, situāciju, ka valsts ar likumu ir atļāvusi komersantiem organizēt azartspēles. Turklāt Azartspēļu un izložu likumā visai detalizēti ir izvirzītas noteiktas prasības gan komersantam, kurš vēlas šīs spēles organizēt, gan spēļu organizēšanai un uzraudzībai, gan dalībnieku kontrolei. Tāpat jāatzīst, ka šajā uzņēmējdarbības veidā saskaras vairākas intereses: valsts vēlas budžetā saņemt visai nozīmīgas summas nodokļu un nodevu veidā, komersantu interese īstenot šo uzņēmējdarbību un gūt peļņu, noteikta cilvēku loka interese atpūsties, ar azartu piedaloties dažādās spēlēs un izlozēs, un šīs nozares negatīvā līnija – no azartspēlēm atkarīgo cilvēku un viņu tuvinieku vēlme aizliegt azartspēles vispār.

[1] Tieši atkarības veidošanās dēļ pēdējos desmit gados Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija praktiski uzsāka sadarbību ar spēļu organizētājiem un personām, kuras apzinās savu atkarības risku, par azartspēļu vietu apmeklētāju iespējamo kontroli un liegumu piedalīties spēlēs. Tagad šis sadarbības virziens ir ierakstīts arī likumā. Taču ikviens saprot, ka atkarības (tostarp arī no alkohola un narkotikām) nevar novērst ar likumu. Ar likumu var tikai ierobežot veicinošos faktorus jeb kārdinājumus. Savukārt "kārdinājumu" pilnīgs aizliegums, respektīvi, aizliegums valstī vispār organizēt azartspēles, veicinās pagrīdes jeb nelegālā biznesa uzplaukumu. Un šajā biznesā valda citi likumi. Par to liecina daudzu valstu pieredze.

[2] Manu uzmanību piesaistīja daži azartspēļu organizēšanas ierobežojumi Rīgā, kas it kā bija noteikti jau kopš 2006. gada, bet pati pašvaldība tos pēkšņi "ievēroja" tikai 2017. gadā. Savukārt uzrakstīt šīs pārdomas pamudināja Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija spriedums.1

Vispirms ir svarīgi atzīmēt, ka saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
amicus curiae
9. Oktobris 2019 / 00:09
2
ATBILDĒT
Ja es būtu tiesnesis, es priecātos par noziedējušu prominenču kāri pēkšņi izteikties par tiesvedībā esošām lietām. Ātri var saprast, kurai pusei pietrūkst argumentu.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties