22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)
Viedoklis
Secinājumi par tiesu teritoriālās reformas efektivitāti

Pēc "Jurista Vārda" aicinājuma rajona (pilsētas) tiesas1 ir formulējušas savu viedokli par tiesu teritoriālo reformu un tās efektivitāti, norādot gan ieguvumus, gan arī negatīvos blakusefektus, ja prakse tādus ir izgaismojusi. Atgādinot par reformas mērķiem un uzdevumiem, papildus pievienots arī nozares tiesībpolitikas veidotāja – Tieslietu ministrijas – viedoklis.

Nozares tiesībpolitikas veidotāja novērtējums

Tieslietu ministrija

2018. gada 1. martā noslēdzās tiesu teritoriālā reforma, ko, balstoties uz Tieslietu padomes lēmumu, īstenoja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju un tiesu priekšsēdētājiem. Reforma paredzēja tiesu un to sastāvā esošo zemesgrāmatu nodaļu reformu organizatoriskā līmenī, apvienojot to teritorijas un izveidojot vienu lielu tiesu, vienlaikus nodrošinot tiesas darbību visās līdzšinējās tiesu atrašanās vietās.

Reforma tika īstenota, vadoties pēc Eiropas Komisijas tiesu darba efektivitātei (CEPEJ) 2013. gada 21. jūnija Vadlīnijām tiesu karšu izveidošanai, kā arī sekojot Baltijas valstu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzei. Par reformas virsmērķiem tika izvirzīti:

1) tiesu darbības efektivitātes paaugstināšana, paredzot, ka tiks novērsta nevienmērīga tiesu noslodze,

2) nodrošināta lietu sadales nejaušība, vienlaikus nodrošinot tiesnešu specializāciju, samazināti tiesvedības termiņi,

3) paaugstināta tiesas spriešanas kvalitāte, tostarp veicinot tiesu prakses vienveidību un paredzamību,

4) optimizēti tiesu resursi.

Lai novērtētu tiesu darbības teritorijas reformas ietekmi uz tiesu darba rādītājiem, optimāli nepieciešami vismaz trīs gadi. Tajā pašā laikā, sekojot līdzi tiesu darbības efektivitātes rādītājiem, jau šobrīd ir izdarāms secinājums par vairāku ar reformu izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Pirmkārt, līdz ar tiesnešu skaita palielinājumu ir nodrošināta tiesnešu specializācija un nejaušības principa vienlaicīga ievērošana lietu sadalē. Mazināti riski, ka atstatīšanas vai noraidīšanas gadījumā tiek ierobežots nejaušības princips lietas sadalē.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties