5. Novembris 2019 /NR. 44 (1102)
Redakcijas sleja
Tiesību spēks vai spēka tiesības

Šī "Jurista Vārda" laidiens ir veltīts Latvijas ārlietu dienesta simtgadei, kas tiek svinēta šī gada rudenī. Kaut gan valsts dibinātāji, viņu vidū arī izcilais Zigfrīds Anna Meierovics, Latvijas interešu starptautisku pārstāvību bija uzņēmušies faktiski pat vēl pirms 1918. gada 18. novembra, kā institūcija Ārlietu ministrija tapa tikai 1919. gadā.

Kādēļ ārlietu politika un diplomātiskā dienesta darbs ir tik cieši saistīts ar tieslietām? Pirmkārt, kā to atspoguļo šī "Jurista Vārda" publikācijas, tas izpaužas ļoti tiešā, ikdienišķā Latvijas Republikas pilsoņu un viņu tiesību aizstāvībā ārvalstīs, ko īsteno Latvijas diplomāti. Otrkārt – un tas ir daudz plašāks un noteikti arī komplicētāks uzdevums – ārlietu nozares darbinieki rūpējas par valsts kopējām un dažbrīd arī izdzīvošanai izšķiroši svarīgām interesēm starptautiskajā apritē. Latvijas gadījumā šis ieguldījums ir redzams sevišķi spilgti – sākot no valsts dzimšanas, kad vajadzēja panākt tās starptautisku atzīšanu, kam pēc uzplaukuma perioda sekoja prettiesiska okupācija un aneksija, bet pēc tam neatkarības atjaunošana. Latvijas diplomātiskais dienests un daži ārvalstīs strādājoši diplomāti bija vienīgā Latvijas Republikas institūcija, kas kā neliels, bet uzskatāms valsts "fragments" reāli turpināja dzīvot visu okupācijas laiku, ļoti sarežģītos apstākļos uzņemoties drosmīgu iniciatīvu, reprezentēja valsti starptautiski un konsekventi uzturēja pozīciju, ka atbilstoši starptautiskajām tiesībām Latvijas Republika turpina eksistēt, neskatoties uz prettiesisko okupāciju un aneksiju. Daudzējādā ziņā pateicoties tieši šiem pūliņiem, bija iespējama Latvijas neatkarības atjaunošana, pamatojoties uz valstisko nepārtrauktību.

Tomēr diplomātiskajam dienestam izaicinājumu netrūkst arī mūsdienās. Pēdējo gadu norises pasaulē rada aizvien lielākas bažas, vai starpvalstu attiecībās neatgriežas "spēka tiesības" pretstatā "tiesību spēkam", kas līdz ar Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidi un citiem lēmumiem tika likts par pamatu visai starptautiskās kārtības organizēšanai pēc Otrā pasaules kara. Likuma vara starpvalstu attiecībās ir tikpat svarīga kā likuma vara valstu iekšienē. Turklāt līdzīgi kā valstī, kurā, nedarbojoties likuma varai, pirmais cieš vājākais indivīds (varas opozicionārs, mazaizsargātas grupas loceklis – minoritātēm piederīgais, bērns, invalīds, trūkumcietējs utt.), arī starpvalstu attiecībās, atkāpjoties no principa, ka visu nosaka likums (starptautiskās tiesības), pirmās cieš mazākās un militāri, kā arī saimnieciski vājākās valstis. Latvijas valsts vēsture tam ir visspilgtākais apliecinājums.

Svinot Latvijas ārlietu dienesta simtgadi un godinot tā neatsveramo ieguldījumu Latvijas valsts dzīvē, vēlam veiksmi un prasmes mūsu valsts un tās pilsoņu interešu aizstāvībā nākotnē!

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Tiesību spēks vai spēka tiesības. Jurista Vārds, 05.11.2019., Nr. 44 (1102), 2.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 5. Novembris 2019 /NR. 44 (1102)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties