Galvenie secinājumi

Revīzijā konstatētais apliecina, ka kopš resocializācijas modeļa ieviešanas situācija nav būtiski mainījusies – lielākā daļa personu, kas notiesātas ar brīvības atņemšanas sodu, noziedzīgu nodarījumu ir izdarījušas atkārtoti un valsts budžeta finansējums ar kriminālsoda izpildi saistītām funkcijām pieaug. Atkārtoti izdarīto noziegumu apmērs liek šaubīties par izveidotās resocializācijas un bijušo notiesāto integrācijas (iekļaušanas) sabiedrībā sistēmas efektivitāti. Kopš resocializācijas modeļa ieviešanas neviena institūcija nav veikusi vispusīgu analīzi par notiesātajiem īstenotajiem resocializācijas pasākumiem un to ietekmi uz notiesātā turpmāko uzvedību. Arī VK informācijas nepieejamības dēļ nevarēja salīdzinoši novērtēt atkārtoti ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas procesā paveikto katrā no kriminālsoda izciešanas reizēm.

I. Resocializācijas modeļa ieviešanai izstrādātā attīstības politika paredzēja kompleksu pieeju, vienlaikus ar resocializācijas pasākumu ieviešanu risinot ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības un notiesāto personu nodarbinātības jautājumus. Tomēr daļa plānoto pasākumu tā arī palika "uz papīra" finansējuma trūkuma dēļ, piemēram, joprojām nav uzsākta jauna cietuma būvniecība.