2019. gada 18. oktobrī Latvijā viesojās Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) priekšsēdētājs Kūns Lēnartss (Koen Lenaerts). Savas vizītes ietvaros K. Lēnartss uzstājās ar priekšlasījumu Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 7. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Tiesību zinātnes uzdevumi, nozīme un nākotne tiesību sistēmās", kas bija viens no pasākumiem fakultātes simtgades svinību ietvaros. Viņa priekšlasījums bija veltīts to EST lietu analīzei, kurās Latvija sniegusi būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību attīstībā. Savas vizītes ietvaros K. Lēnartss sniedza arī interviju žurnālam "Jurista Vārds" par EST aktualitātēm. Šī intervija bija viņa otrā intervija žurnālam; iepriekšējo K. Lēnartss "Jurista Vārdam" sniedza tieši pirms trīs gadiem.
Pirms trīs gadiem tieši šajā pašā datumā jūs sniedzāt savu pirmo interviju žurnālam "Jurista Vārds". Tas nav pārāk ilgs laika periods, taču jautājumi, kas šobrīd ir uzmanības centrā, ir mainījušies. Šķiet, ka tehnoloģiju radītie izaicinājumi un tiesiskuma aizsardzības jautājumi ir galvenie EST skatītie jautājumi. Vai jūs piekrītat šim apgalvojumam, vai arī uzskatāt, ka šim sarakstam ir jāpievieno arī citi jautājumi?
Tā noteikti ir taisnība, ka tiesiskuma jautājums šobrīd ir viens no mūsu galvenajiem jautājumiem, un tā tas ir bijis jau pēdējos divus gadus. Mēs par to esam saņēmuši diezgan daudz jautājumu no nacionālajām tiesām, pārsvarā no Polijas, bet ne tikai. Turklāt Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) cēlusi prasības pārkāpuma procedūras lietās pret Poliju saistībā ar tās tiesu sistēmas reformu, un Ungārija ir cēlusi prasību pret Eiropas Parlamentu par rezolūcijas, ar ko uzsākta tā sauktā Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 7. panta procedūra, atcelšanu (lieta C-650/18 Ungārija/Parlaments). Turklāt mēs esam izskatījuši un izskatīšanas stadijā ir pāris lietu, kur mums ir jāpārbauda, vai dažādu dalībvalstu prokurori, kā Vācijā, Lietuvā, Austrijā un Francijā, ir pietiekami neatkarīgi, lai izdotu Eiropas apcietināšanas orderus.
Izaicinājumi, ko rada modernās tehnoloģijas, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, personas pamattiesībām un intelektuālo īpašumu, ir bijuši EST darba kārtībā jau zināmu laiku (skat., piemēram, lietu C-70/10 Scarlet Extended, kā arī lietu C-509/09 eDate Advertising 2011. gadā, lietu C-360/10 SABAM 2012. gadā, lietu C-293/12 Digital Rights Ireland un Seitlinger u.c., kā arī lietu C-131/12 Google Spain 2014. gadā, lietu C-362/14 Schrems 2015. gadā, lietu C-203/15 Tele2 Sverige, kā arī lietu C-484/14 Mc Fadden 2016. gadā), taču tie joprojām izraisa jaunus jautājumus. Šajā septembrī EST pasludināja divus spriedums, kas attiecas uz Google meklētājprogrammu. EST deva tālākas vadlīnijas tiesību tikt aizmirstam teritoriālās piemērojamības jautājumā (skat. lietu C-507/17 Google) un par šādu meklēšanas programmu veikto sensitīvo datu apstrādi (skat. lietu C-136/17 GC u.c.). Mēs arī lēmām par aizskarošu ziņu dzēšanu Facebook (lietā C-13/18 Glawischnig-Piesczek) un sīkdatņu iestatīšanu (lietā C-673/17 Planet49). Turklāt šajā rudenī mēs esam tiesas sēdē izskatījuši vairākas lietas par datu iegūšanu nacionālās drošības un cīņas pret noziedzību vajadzībām. Tāpēc, jā, moderno tehnoloģiju radītie izaicinājumi joprojām paliek viens no mūsu būtiskākajiem jautājumiem.
Taču nesen ir bijušas arī vairākas citas svarīgas lietas, piemēram, par iespēju atsaukt breksita paziņojumu (lietā C-621/18 Wightman), ko mēs apstiprinājām pagājušā decembrī, par diskriminācijas, kas balstīta uz reliģiju, aizliegumu attiecībā uz baznīcas darbinieku (lietā C-414/16 Egenberger un lietā C-68/17 IR
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.