Satversmes tiesa (turpmāk – Tiesa) 2019. gada 24. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2018-23-3 (turpmāk – Spriedums). Lieta tika ierosināta pēc Anša Ataola Bērziņa pieteikuma par Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 423) 40. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam.

A.A. Bērziņš no 2018. gada 23. martam līdz 30. novembrim izcieta sodu Rīgas Centrālcietumā slēgta un vēlāk daļēji slēgta tipa cietumā. Šajā laikā viņš vairākkārt lūdza cietuma administrācijas atļauju pienesumā saņemt un lietot personisko portatīvo datoru bez interneta pieslēguma, bet ar speciālu programmnodrošinājumu, kas ļauj eksperimentēt ar runas ierakstiem. Tas viņam bija nepieciešams doktora disertācijas izstrādei doktorantūras studiju ietvaros, kuras viņš bija uzsācis pirms viņa notiesāšanas.

MK noteikumu Nr. 423 40. punkts uzskaita konkrētus priekšmetus, kurus notiesātie, saņemot brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju, drīkst lietot kamerās un koplietošanas telpās. Šis izsmeļošais uzskaitījums ietver personiskos radiouztvērējus, televizorus un tiem pievienojamās videospēles, personiskos ledusskapjus un elektriskos ūdens sildītājus.