"Lasītāju vēstules" vai "satrauktie telefonzvani" nav ierasta parādība "Jurista Vārda" dzīvē, tomēr gadās izņēmumi. Tāds noteikti ir nervozums, kas šī gada nogalē pārņēmis likumprojektu rakstītājus un likumu piemērotājus, kuru ikdiena saistīta ar administratīvo pārkāpumu nozari.

Šī žurnāla iznākšanas brīdī Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datums joprojām ir 2020. gada 1. janvāris, kaut arī valdības pagājušās nedēļas sēdē tika pieņemts lēmums virzīt grozījumus vēl spēku neguvušajā likumā, pārceļot tā spēkā stāšanos par sešiem mēnešiem – uz 2020. gada 1. jūliju. Tagad no likumdevēja atkarīgs, vai vēl pusgadu Latvijā darbosies pēdējais no padomju okupācijas laikiem mantotais "dinozaurs" – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (kaut arī neskaitāmas reizes grozīts). Tomēr runa šoreiz nav tikai par viena kodeksa aizstāšanu ar citu, bet faktiski par sava veida apvērsumu administratīvo pārkāpumu tiesību nozarē – dekodifikāciju jeb kodeksa "speciālās daļas" (administratīvo pārkāpumu sastāvi un sodi) izkliedēšanu pa nozaru likumiem, jaunajam Administratīvās atbildības likumam atstājot tikai procesuālo regulējumu.

Kaut arī par nepieciešamību nomainīt LPSR Augstākās padomes radīto 1985. gada Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar demokrātiskas valsts likumdevēja pieņemtu normatīvo regulējumu runāts jau gadu desmitiem, domas par to, kā labāk to izdarīt, dalījās un joprojām netrūkst asu dekodifikācijas idejas pretinieku. Iespējams, tieši dekodifikācija ir viens no iemesliem, kāpēc likums nevar stāties spēkā, – jo Saeimā nav pieņemti desmitiem likumu (un daži pat vēl valdībā nav izskatīti!), kam turpmāk būtu jānosaka administratīvie sodi konkrētās nozarēs. Tāpat trūkst nepieciešamā tehniskā aprīkojuma, nav līdz galam izveidotas informatīvās sistēmas, nav apmācīti tiesību piemērotājiÉ

Tomēr līdz pat pagājušajai nedēļai pirms gada pieņemtā Administratīvās atbildības likuma paredzamā spēkā stāšanās jau šajā gadumijā netika apšaubīta. Un tai aktīvi gatavojās ne vien daudzos jautājumos neziņā esošie administratīvo sodu piemērotāji, bet arī – pēc aktīva lasītāju pieprasījuma – "Jurista Vārds". Mūsu iecere bija un joprojām ir sagatavot pirmo "rokasgrāmatu" Administratīvās atbildības likuma piemērotājiem, tajā apkopojot likuma autoru un pēc iespējas dažādu tiesību nozaru ekspertu skaidrojumus. Plānotais autoru un tēmu loks ļauj domāt, ka tematiskais žurnāls būs krietni biezāks par "normālo" laidienu.

Speciālais administratīvās atbildības reformai veltītais "Jurista Vārds" pie lasītājiem dosies 17. decembrī, un to, protams, saņems visi žurnāla 2019. gada abonenti.

Šis būs pirmais plašākais informācijas avots par jauno regulējumu – gan vispārīgajiem jautājumiem, ko noteiks Administratīvās atbildības likums, gan konkrētus administratīvos sodus nosakošajiem nozaru likumiem un pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Visticamāk, arī nākamo sešu mēnešu laikā pieejamās informācijas klāsts īpaši plašāks nekļūs.

Ņemot vērā gaidāmo interesi, kas, jādomā, nemazināsies sakarā ar likuma spēkā stāšanās visai ticamo pusgada pārbīdi, šo žurnāla laidienu varēs arī iegādāties mazumtirdzniecībā. Izdevīgāka cena tiks piedāvāta "Jurista Vārda" 2020. gada abonentiem. Visi interesenti, kas vēlas būt droši par iespēju šo tematisko žurnālu nopirkt, ir aicināti aizpildīt pieteikuma anketu portālā juristavards.lv.

Interesanti, ka tuvākās nedēļas noteiks to, ar cik lielu intensitāti šī mēneša nogalē tiks lasīts 17. decembra "Jurista Vārds". Vai tas būs drudžains satraukums ("reforma stājas spēkā jau pēc dažām dienām!"), vai relaksēta pašapziņa ("es taču jums teicu, ka termiņu pārcels!")?