17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)
Skaidrojumi. Viedokļi
Svarīgākie administratīvās atbildības reformas elementi
Mg. phil., Dr. iur.
Anda Smiltēna
Tieslietu ministrijas padomniece Eiropas Savienībā 

Plānots, ka 2020. gada 1. jūlijā stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums. Vai šāds fakts pelnījis lielāku uzmanību? Bieži vien administratīvo pārkāpumu joma tiek uzskatīta par mazāk svarīgu un mazāk nozīmīgu, ja to salīdzina ar krimināltiesību jomu. Tomēr statistika liek paskatīties uz šo aizspriedumu citādi. 2016. gadā Latvijā piemēroti 398 129 administratīvie sodi,1 2017. gadā – 351 914 administratīvie sodi,2 bet 2018. gadā – 317 620 administratīvie sodi.3 Tātad katru gadu ar administratīvajiem pārkāpumiem saskaras teju vai piektā daļa Latvijas iedzīvotāju. Tādēļ jauna likuma spēkā stāšanās administratīvo atbildību regulējošajā jomā ir pietiekami nozīmīgs fakts, kas ietekmēs nozīmīgu sabiedrības daļu.

Šī raksta mērķis ir sniegt kopsavilkumu par iemesliem, kādēļ bija nobriedusi nepieciešamība pēc jauna likuma, kas regulē administratīvās atbildības jomu, tā vietā, lai turpinātu uzlabot esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (turpmāk – LAPK), kā arī par to, kādas ir galvenās administratīvās atbildības teorētisko nostādņu izmaiņas jaunajā tiesiskajā regulējumā.

Nepieciešamību pieņemt jaunu normatīvo aktu administratīvo pārkāpumu tiesību nozares regulēšanai noteica gan formāls priekšnoteikums, gan tiesībpolitiska nepieciešamība.

Formāls priekšnoteikums jauna likuma radīšanai ir fakts, ka no vairākiem normatīvajiem aktiem izrietēja pienākums sagatavot jaunu likumu. Kā zināms, LAPK ir likums, ko nav pieņēmis Latvijas Republikas likumdevējs, bet gan Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas likumdevējs. Latvijas Republikas Augstākā padome ar 1991. gada 29. augusta lēmumu "Par Latvijas PSR likumdošanas aktu piemērošanu Latvijas Republikas teritorijā" noteica, ka līdz attiecīga Latvijas Republikas kodeksa vai cita likumdošanas akta pieņemšanai Latvijas Republikas teritorijā turpina piemērot Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Tādējādi LAPK tiesiskais statuss Latvijas Republikas tiesību sistēmā tika leģitimēts. Tomēr no Augstākās padomes lēmuma izriet arī tas, ka šis normatīvais akts ir jāaizvieto ar Latvijas Republikas normatīvo aktu. Savukārt 1998. gada 15. oktobra likums "Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu" nosaka, ka pēc 1999. gada 1. janvāra spēku zaudē Latvijas PSR likumi, Latvijas PSR Augstākās padomes lēmumi un tās Prezidija dekrēti un lēmumi, kas pieņemti pirms 1990. gada 4. maija. Vienlaikus Saeima noteica, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss saglabā likuma spēku. Abi šie normatīvie akti iztulkojami kopsakarībā, un tie ir vērsti uz mērķi ieviest Latvijā tādu nacionālo tiesību sistēmu, kurā visus spēkā esošos normatīvos aktus ir izdevis demokrātiski leģitimēts likumdevējs, ievērojot tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipus. Lai novērstu tiesiskā regulējuma vakuumu, Latvijas PSR normatīvie akti atstājami spēkā tikai izņēmuma kārtā līdz brīdim, kamēr to vietā netiks izdoti jauni likumi.

Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 2. pants nosaka, ka kārtību, kādā izskata administratīvā pārkāpuma lietas un izpilda lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, regulē īpašs likums. Savukārt šī likuma pārejas noteikumu 5. punkts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2006. gada 1. maijam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu, kas regulē kārtību, kādā izskatāmas administratīvo pārkāpumu lietas un izpildāmi lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās. Šīs tiesību normas ir svarīgas ne tikai tādēļ, ka uzdod šī izdevuma īstenošanai konkrētu termiņu, bet arīdzan tādēļ, ka dod norādi svarīgā teorētiskā jautājumā, proti, pieskaita administratīvo pārkāpumu procesuālās tiesības administratīvo tiesību jomai.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties