Latvijas PSR Augstākā padome 1984. gada 7. decembrī pieņēma Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas stājās spēkā 1985. gada 1. jūlijā. Latvijas Republikas Augstākā padome ar 1991. gada 29. augusta lēmumu "Par Latvijas PSR likumdošanas aktu piemērošanu Latvijas Republikas teritorijā" noteica, ka līdz attiecīga Latvijas Republikas kodeksa vai cita likumdošanas akta pieņemšanai Latvijas Republikas teritorijā turpina piemērot Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksu, bet tā nosaukums tiek mainīts un tagad ir "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss" (turpmāk – LAPK). Savukārt 1998. gada 15. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu", kurā noteica, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss saglabā likuma spēku. LAPK sākotnēji tika radīts padomju tiesību sistēmā un atspoguļoja padomju juristu viedokļus par administratīvās sodīšanas būtību un tā piemērošanas kārtību. 2013. gada 4. februārī Ministru kabinets atbalstīja "Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju",1 kā arī izdeva rīkojumu2 nozaru ministrijām sadarbībā ar institūcijām, kuras piemēro administratīvos sodus, sniegt priekšlikumus par šo pārkāpumu turpmāku saglabāšanu administratīvo pārkāpumu sistēmā. Tiesiskais regulējums nepārtraukti attīstās, likumdevējs izlēma nevis pilnveidot esošo normatīvo aktu formulējumus, bet radīt jaunu Administratīvās atbildības likumu.
Valsts policija intensīvi veic sagatavošanās priekšdarbus, lai tās darbinieki varētu sekmīgi sākt piemērot Administratīvās atbildības likuma normas. Par nozaru likumu grozījumiem ir atbildīgas katras nozares ministrijas, nevis Valsts policija, darbs pie likumu kodifikācijas krietni iekavējies, jo vairāki desmiti normatīvo aktu pieņemti tikai pirmajā lasījumā, piemēram, likums "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā".
Līdz ar to ir neskaidrības citu saistīto normu piemērošanā, kā arī apgrūtināta savlaicīga amatpersonu apmācība. Jau šobrīd ir radušies vairāki jautājumi, piemēram, kā pareizi pabeigt LAPK piemērošanu un sistēmas pielāgošanu darbam ar jaunajām normām, kad organizēt amatpersonu apmācības, un citi.
Jāatzīmē, ka Valsts policija ir iestāde, kas izskata visvairāk administratīvo pārkāpumu lietu. Tā 2018. gadā no visām administratīvo pārkāpumu lietām valstī 70 % realizēja Valsts policija, turklāt 80 % no visām Valsts policijas lietvedībā esošajām administratīvo pārkāpumu lietām bija par pārkāpumiem ceļu satiksmē jeb faktiski tika izskatītas notikuma vietā.3 Iepriekšminētie dati parāda, ka Valsts policijai ir būtiski sagatavoties tieši administratīvo pārkāpumu izskatīšanai notikuma vietā. Administratīvās atbildības likums paredz pilnībā mainīt administratīvo sodu sistēmu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
