Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) izstrādes un pieņemšanas procesam sekoja līdzi katra institūcija, kura savā ikdienā piemēro administratīvo atbildību. AAL pilnveido administratīvo pārkāpumu piemērošanas procesu un sakārto administratīvās atbildības sistēmu. Vienlaikus arī pēc tam, kad likums uzsāks darbību, atsevišķi tiesību piemērotāji, tai skaitā Konkurences padome (turpmāk – KP), joprojām piemēros administratīvajai atbildībai pielīdzināmus piespiedu līdzekļus atbilstoši nozares materiālajam un procesuālajam regulējumam Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) noteiktajā kārtībā. Raksta mērķis ir īsi skaidrot iemeslus, kāpēc administratīvo piespiedu līdzekļu piemērošanai konkurences lietās ir svarīgs APL noteiktais procesa regulējums, salīdzinot ar AAL procesa regulējuma iespējām.
Saskaņā ar APL ietvaru KP piemēro administratīvajai sankcijai pielīdzināmu administratīvo piespiedu līdzekli – izdod adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu. Administratīvā akta saturs nosakāms atbilstoši Konkurences likuma (turpmāk – KL), Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma vai Reklāmas likuma (atkarībā no prettiesiskās rīcības veida) regulējumam.1 Ievērojot minēto regulējumu, KP var atbilstoši KL 8. panta pirmajai daļai pieņemt lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.
Vienlaikus konkurences tiesību jomā pastāv specifiski apstākļi, kuri AAL ietvaros nav pilnībā un atbilstoši savietojami ar konkurences lietās nodrošināmo konkurences tiesību piemērošanas efektivitāti, kas KP ir svarīga, gan piemērojot nacionālo KL regulējumu, gan Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantā paredzētos Eiropas Savienības (turpmāk – ES) konkurences noteikumus.
Atbildības subjekts
KL attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību (KL 3. panta pirmā daļa, Senāta 2018. gada 17. maija spriedums SKA-571/2018 Moller, 7.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
