Ar Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2017-17-01 par Satversmei neatbilstošiem un spēkā neesošiem no 2019. gada 1. maija tika atzīti pēdējie 2017. gada grozījumi normatīvajos aktos,¹ kas skar piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Tas bija jau trešais Satversmes tiesas spriedums tikai jautājumā par nomas maksu. 2017. gada grozījumu mērķis bija noteikt šī brīža ekonomiskajai situācijai atbilstošu nomas maksu dalītā īpašumā iesaistītajām personām. Tā kā no 2019. gada 1. maija likums vairs nenosaka tiesai nosakāmo nomas maksas apmēru daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām dalītā īpašumā, jautājums par to, kāda tad ir taisnīga nomas maksas dalītā īpašumā, atkal ir aktuāls.

Esošā regulējuma problemātika

Dalītā īpašumā Latvijā kopumā atrodas 206 600 būves uz 68 900 citām personām piederošām zemes vienībām. No minētajām 206 600 būvēm 11 440 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Bez minētajām dalītā īpašumā atrodas arī 33 460 viendzīvokļa dzīvojamās mājas un 161 700 nedzīvojamās ēkas.

Lai arī Satversmes tiesas lietā Nr. 2017-17-01 pamatā tika apskatīts jautājums par tā sauktās piespiedu nomas maksas apmēru daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā, lietas spriedumā Satversmes tiesa izteica arī citu būtisku atziņu: "Ja Satversmes tiesa lemtu, ka apstrīdētās normas atzīstamas par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža vai kāda cita brīža pagātnē, tad normatīvajos aktos vispār nebūtu noteikts piespiedu nomas maksas apmērs.