7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)
Tiesību politika
Dalītā īpašuma piespiedu nomas vietā – likumiskas zemes lietošanas tiesības
32
Taisnīga tiesa
Toms Dreika
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas jurists 

Ar Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2017-17-01 par Satversmei neatbilstošiem un spēkā neesošiem no 2019. gada 1. maija tika atzīti pēdējie 2017. gada grozījumi normatīvajos aktos,1 kas skar piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Tas bija jau trešais Satversmes tiesas spriedums tikai jautājumā par nomas maksu. 2017. gada grozījumu mērķis bija noteikt šī brīža ekonomiskajai situācijai atbilstošu nomas maksu dalītā īpašumā iesaistītajām personām. Tā kā no 2019. gada 1. maija likums vairs nenosaka tiesai nosakāmo nomas maksas apmēru daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām dalītā īpašumā, jautājums par to, kāda tad ir taisnīga nomas maksas dalītā īpašumā, atkal ir aktuāls.

 

Esošā regulējuma problemātika

Dalītā īpašumā Latvijā kopumā atrodas 206 600 būves uz 68 900 citām personām piederošām zemes vienībām. No minētajām 206 600 būvēm 11 440 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Bez minētajām dalītā īpašumā atrodas arī 33 460 viendzīvokļa dzīvojamās mājas un 161 700 nedzīvojamās ēkas.

Lai arī Satversmes tiesas lietā Nr. 2017-17-01 pamatā tika apskatīts jautājums par tā sauktās piespiedu nomas maksas apmēru daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā, lietas spriedumā Satversmes tiesa izteica arī citu būtisku atziņu: "Ja Satversmes tiesa lemtu, ka apstrīdētās normas atzīstamas par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža vai kāda cita brīža pagātnē, tad normatīvajos aktos vispār nebūtu noteikts piespiedu nomas maksas apmērs.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
32 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Krista Milberga
10. Janvāris 2020 / 15:33
0
ATBILDĒT
Dalītie īpašumi izveidojās pēc Civillikuma atjaunošanas privatizācijas un denacionalizācijas (speciālu likumu izpildes) rezultātā, ignorējot Civillikumā ietverto principu, ka tam, kam pieder zeme, pieder viss uz un zem tās. Tāpēc nevar teikt, ka dalīta īpašuma attiecības - piespiedu(ar spriedumu) vai brīvprātīgas (vienošanās)nomas attiecības būtu pretstats rakstā aprakstītājām likumiskajām.Jebkurā gadījumā valstij jāgādā, lai postkomunistiskās atjaunotās Latvijas haotiskās pārvaldes rezultātā izveidojušamies dalītie īpašumi tiktu izbeigti, un Civillikuma principi tiktu beidzot ievēroti.
Toms Dreika > Krista Milberga
10. Janvāris 2020 / 15:58
0
ATBILDĒT
Likumprojektā piedāvātās likumiskās attiecības ir cits tiesību institūts, nevis pretstats esošajām. Likumprojekta anotācijā var iepazīties ar apsvērumiem, kas ir pamatā piedāvājumam izmantot jaunu institūtu (http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40474223).

Kā jau minēts dalītā īpašuma izbeigšana ir ilgtermiņa gala mērķis un vienīgais dalītā īpašuma problemātikas risinājums "pēc būtības". Tomēr mēs jau 30 gadus dzīvojam ar dalīto īpašumu "līdz apvienošanai vienotā īpašumā". Arī ideālos apstākļos ātrāk kā 10 gados nav iespējams izbeigt dalīto īpašumu. Tādēļ arī īsti nevar apgalvot, ka esošo attiecību problemātika nav jārisina, jo tajā visticamāk mēs vēl diezgan ilgi atradīsimies. Šobrīd to arī (jaunu regulējumu) pavisam vienkārši prasa Satversmes tiesa savā 2018. gada spriedumā, ko arī nevar ignorēt.
Krista Milberga > Toms Dreika
10. Janvāris 2020 / 17:32
3
ATBILDĒT
Griba izšķir visu. Krievijas armijas karaspēka izvešanas pamati un vienošanās tika izstrādāti no 1991.gada līdz 1992.gadam. Krievijas armija tika izvesta no Latvijas no 1992.gada19.marta līdz 1994.gada 31.augustam. Kā tas nākas, ka esam pieļāvuši dalīta īpašuma rašanos? Tās visas ir okupācijas sekas, jo netika no varas atstumti tie, kuri realizēja okupācijas varu. Nešaubos, ka dalītos īpašumus izbeigt mums ir pa spēkam ātrāk kā desmit gados. Tā ir spožo fauno jurista goda lieta.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 29
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties