Satversmes 92. pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tiesības uz taisnīgu tiesu attiecas uz visu tiesvedības procesu, tostarp efektīvu tiesas aizsardzības nodrošināšanu līdz galēja nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Tas nozīmē, ka no tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet valsts pienākums nodrošināt tiesā īstenojamus un efektīvus pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ko prasītājs var izmantot pret savu tiesību aizskārēju.
Pašlaik Civilprocesa likums paredz atsevišķu pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu ar būtiskiem ierobežojumiem: prasības nodrošināšana ir pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās, bet pagaidu aizsardzība – tikai atsevišķu kategoriju lietās.1 Savukārt prasības nodrošināšana nemantiska rakstura prasībās nav iespējama, bet vairāku kategoriju lietās esošais regulējums neparedz ne pagaidu aizsardzību, ne prasības nodrošināšanu. Tā, piemēram, pagaidu aizsardzības regulējuma trūkums īpaši jūtams servitūtu, goda un cieņas aizskāruma lietās, datu aizsardzības pārkāpumu, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēšanas lietās, lietās, kas skar izlikšanu no mājokļa patvarības vai konkrēta veselības un dzīvības apdraudējuma gadījumā, darba strīdu lietās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.