14. Janvāris 2020 /NR. 2 (1112)
Skaidrojumi. Viedokļi
Sankcijas publiskajos iepirkumos
Iveta Cirse
Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vecākā eksperte 
Artis Lapiņš
Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors 

Pēdējos gados sankcijas kā ārpolitikas instruments ir piemērotas arvien biežāk, līdz ar to palielinās arī no sankcijām izrietošo ierobežojumu ietekme uz finanšu un kapitāla tirgu, kā arī civiltiesisko apgrozību. Ņemot vērā arvien pieaugošo sankciju faktisko ietekmi, tostarp uz iepirkumu līgumu izpildi, ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2018. gada 12. jūlijā, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Likums) 11.1 pantā tika ietverts regulējums sankciju pārbaudei publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā.

Nepieciešamība noteikt sankciju pārbaudes kārtību

Likumā noteikto sankciju pārbaudes un piemērošanas kārtības konkretizēšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā neietekmē sankciju ievērošanas pienākumu, un tās jebkurā gadījumā bija un būtu jāievēro arī publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā, kā arī tās ietekmētu gan iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu, koncesijas līgumu (turpmāk kopā – iepirkuma līgums) noslēgšanu, gan to izpildi. Likuma 11.1 panta mērķis ir nevis pastiprināt sankciju piemērošanu, bet nodrošināt to ievērošanu noteiktā un pārskatāmā veidā jau iepirkuma norises laikā.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties