Pēdējos gados sankcijas kā ārpolitikas instruments ir piemērotas arvien biežāk, līdz ar to palielinās arī no sankcijām izrietošo ierobežojumu ietekme uz finanšu un kapitāla tirgu, kā arī civiltiesisko apgrozību. Ņemot vērā arvien pieaugošo sankciju faktisko ietekmi, tostarp uz iepirkumu līgumu izpildi, ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2018. gada 12. jūlijā, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Likums) 11.1 pantā tika ietverts regulējums sankciju pārbaudei publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
