Paldies, kolēģi, par komentāru!
1) Par lietas (ne)apturēšanu mums atšķirīgi viedokļi, tur neko nepadarīsi, bet es palikšu pie tā, ka šos jautājumus kasācijas tiesai nebūtu jāskata. Jāteic, ka Senāta prakse nav īsti konsekventa tiesvedības apturēšanas/pušu aizstāšanas jautājumos – tur ir pie kā piestrādāt.
2) Par pirmstiesas kārtību. Kā reizi Civillikuma 1075.panta sākumā ir teikts – “Ja 1074.pantā norādītā dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu”, kas man nepārprotami liek secināt, ka jābūt vismaz kaut kam (pierādījumiem), kas apliecina, ka nevar vienoties. Šī problemātika ir ne tikai šo kategoriju lietās, bet arī citās – puses nerisina strīdus jautājumus ārpus tiesas, bet uzreiz ceļ (bliež) prasību tiesā, kas reizēm balansē uz CL 1.panta neievērošanas robežas. Bet tur varētu ilgi diskutēt…
3) Par kopīpašumu/kopīgu mantu. Varu piekrist, ka šos jautājumus varētu risināt vienas nodaļas ietvaros, bet tas precīzi jādefinē. Ja godīgi, pati 30.1.nodaļa man rada savādas izjūtas – kaut kas nav līdz galam pateikts un nesaprotu, ko tur notārs dara, ja lieta jau tiesā. 😊

Paldies, kolēģi!
Ja es būtu likumdevējs, Civilprocesa likumā, piemēram, 74. pantā, noteiktu, ka pirmstiesas brīdinājums par vēršanos tiesā ir obligāts visās prasībās, no kuru dabas neizriet pretējais, vai kuras prasītājs nelūdz nodrošināt. Tāpat arī noteiktu, ka lietas, kas skatāmas sevišķās tiesāšanas kārtībā, nav skatāmas vispārējā kārtībā, ja par to pirms tam nav lēmusi tiesa, izskatot attiecīgo pieteikumu (piem., izpirkuma prasību). Kopīpašuma strīdus līdzīgi izpirkuma prasībai arī nodotu sākotnējai izskatīšanai sevišķās tiesāšanas kārtībā uz pieteikuma pamata.

Notāram varētu būt milzīga loma kopīpašuma dalīšanā, jo tas visticamāk izslēgtu konkurējošos sadales projektus un konkurējošos vērtējumus, kā arī atrisinātu naudas izpirkumam glabāšanas aspektus. Vienlaikus tas arī risinātu problēmu ar trešo personu interešu aizsardzību (skat. SKA-26/2011): "Tas, vai un ciktāl lietas izspriešanā ir ņemtas vērā publisko tiesību normas un Rīgas pilsētas pašvaldības piekrišana īpašuma dalīšanai, nav vērtējams šīs lietas ietvaros, bet ir jāņem vērā tiesas sprieduma saistošais spēks (likuma „Par tiesu varu” 16.pants)."

CL 1074. pants sistēmiski ir pirms 1075. panta, tāpēc tas kopsakarā ar manis iezīmēto domu par CPL 30.1.nodaļu (un ne tikai) attiecas uz tiesvedības fāzi pēc pušu paskaidrojumu sniegšanas, iespējamās vai obligātās rīcības sēdes.

Tā, piemēram, RAT CLTK tiesnese lietā Nr. C04306813 ir atstājusi lietu bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai, norādot, ka “tā kā no Civillikuma 1075.panta satura un jēgas izriet, ka tiesa jautājumu par kopīpašuma dalīšanu skata tikai gadījumā, ja kopīpašnieki nav varējuši panākt savstarpēju vienošanos par dalīšanu veidu un tā kā CPL 129.panta otrās daļas 2.punkts nosaka, ka prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā, prasītājai ir jāsniedz tiesā pierādījumi par to, ka puses nav varējušas panākt savstarpēju vienošanos par kopīpašuma dalīšanas veidu." Ar AT CLP lēmumu lietā PAC-1087/2013 RAT CLTK tiesneses lēmums pārsūdzētajā daļā tika atcelts, tiesai norādot, ka likums lietām par kopīpašuma izbeigšanu iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību neparedz. Ja celta prasība par kopīpašuma izbeigšanu, tad prezumējams, ka kopīpašnieki par to labprātīgi nav varējuši vienoties.

Līdzīgi RAT CLK tiesnese ar 2013.gada 15.marta lēmumu lietā Nr. 3-11/102/30 ir atstājusi lietu bez virzības, ko AT CLTP ar 2013.gada 28.maija lēmumu lietā PAC-1630/2013 ir atcēlusi, norādot, ka nepamatots ir [..] atzinums, ka prasītājam nepieciešams iesniegt pierādījumus, kas apstiprinātu pušu nespēju vienoties par izskatāmo jautājumu bez tiesas starpniecības, jo Civillietu tiesu palātas ieskatā par minēto liecina celtā prasība.