28. Janvāris 2020 /NR. 4 (1114)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kopīpašuma izbeigšanas regulējuma pilnveides nepieciešamība
6
Jānis Lapsa
LU Juridiskās fakultātes lektora p.i., Zvērinātu advokātu biroja "Kalniņa, Lapsa un partneri" zvērināts advokāts, Tieslietu ministrijas Civilprocesa likuma grozījumu pastāvīgās darba grupas dalībnieks 

Raksta mērķis ir analizēt pēdējos gados samilzušo kopīpašuma izbeigšanas problemātiku kopsakarā ar ilgi gaidīto – 2019. gada 17. decembra – Senāta nolēmumu kopīpašuma izbeigšanas jomā, sniegt risinājumus un priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, kā arī raisīt diskusiju sabiedrībā un juristu vidū.

2019. gada 17. decembrī Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments paplašinātā sastāvā taisīja spriedumu lietā Nr. SKC-259/20191 (turpmāk tekstā – Spriedums), pilns lietas Nr. C04169414, par kopīpašuma izbeigšanu, atceļot Rīgas apgabaltiesas 2018. gada 21. februāra spriedumu2 un nododot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Papildus Senāts pieņēma arī blakus lēmumu,3 kurā darīja zināmu Latvijas Republikas Saeimai, Valsts prezidentam un Ministru kabinetam normatīvo tiesību aktu nepilnības attiecībā uz kopīpašuma izbeigšanas (sadalīšanas) veidiem, kā arī informēja Latvijas Republikas Prokuratūru par lietā iesaistīto personu rīcības iespējamu neatbilstību likumam, savukārt Latvijas Zvērinātu advokātu padomi – par zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu rīcības iespējamu neatbilstību Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksam.

Raksta mērķis ir analizēt pēdējos gados samilzušo kopīpašuma4 izbeigšanas problemātiku kopsakarā ar ilgi gaidīto Senāta nolēmumu kopīpašuma izbeigšanas jomā, sniegt risinājumus un priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, kā arī raisīt diskusiju sabiedrībā un juristu vidū.

 

Priekšvēsture

Kopīpašuma izbeigšanas problemātika uzskatāma par pa­stāvīgi aktuālu, jo, izbeidzot vienu kopīpašumu, mantojuma, darījuma vai tiesvedības rezultātā rodas jau atkal cits kopīpašums. Kopīpašums ir viens no īpašuma tiesību aprobežojumiem, kas apgrūtina rīcību ar to pašiem kopīpašniekiem, var nodarīt kaitējumu pašai lietai (piemēram, nespējot vienoties pienācīgi uzturēt to kārtībā), kā arī apgrūtina civiltiesisko apgrozību. Tādēļ būtu darāms viss, lai kopīpašumu rašanos ierobežotu, bet izbeigšanu vienkāršotu.

Ņemot vērā, ka tiesu nolēmumos bija izteiktas dažādas, pat visai atšķirīgas likuma normu interpretācijas,5 2011. gadā Augstākā tiesa izpētīja un vispārināja tiesu praksi lietās par kopīpašuma tiesisko regulējumu Civillikumā, kas rezultējās tiesu prakses apkopojumā "Kop­īpa­šums".6 Tas ieviesa zināmu skaidrību un stabilitāti. Tomēr par vienotu tiesu praksi joprojām runāt nevar, jo rodas jaunas situācijas, ko Civillikums neregulē, kā arī saskatāmas civilprocesuālas problēmas šo strīdu izskatīšanā. Kopīpašuma izbeigšanas jautājumi it sevišķi aktualizējušies pēdējo pāris gadu laikā, ko apstiprina gan publikācijas, gan nevienveidīgā tiesu prakse.

Uzmanību problemātikai pievērsa arī Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija, kas, reaģējot uz personu iesniegumiem, 2019. gada 23. oktobrī vērsās pie tieslietu ministra J. Bordāna ar jautājumiem par kopīpašuma izbeigšanas tiesvedībām un normatīvo aktu atbilstību esošajai situācijai un pilnveidošanas nepieciešamību.7 Tas rezultējās Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas 2019. gada 26. novembra sēdē,8 uz kuru aicināti bija arī Tieslietu ministrijas un tieslietu nozares eksperti. Šajā komisijas sēdē, spriežot par kopīpašuma izbeigšanas tiesisko regulējumu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija neidentificēja tādas tiesiskā regulējuma nepilnības, kuru dēļ tas būtu jāmaina. Tomēr diskusijā tika ieskicēti iespējamie problēmjautājumi, kuru risināšanā nupat taisītais Spriedums un blakus lēmums uzskatāmi par labu katalizatoru kopīpašuma izbeigšanas institūta turpmākā attīstībā un pilnveidē. To apliecina arī Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas ātrā rīcība, jau 2019. gada 19. decembrī,9 t.i., divas dienas pēc Sprieduma taisīšanas, atkārtoti vēršoties pie tieslietu ministra J. Bordāna ar kopīpašuma izbeigšanas problemātikas jautājumiem.

 

Nolēmumu izvērtējums

Šajā raksta sadaļā tiks sniegts ieskats konkrētajos lietas Nr. C04169414 apstākļos, analizējot visu trīs tiesu instanču nolēmumus.

[1] Lietas faktiskie apstākļi

Konkrētajā civillietā Nr. C04169414 strīds bija attiecībā uz nekustamo īpašumu, sastāvoša no zemesgabala 1387 m2 platībā un namīpašuma – divām dzīvojamām ēkām un četrām palīgēkām, kas atrodas astoņu cilvēku kopīpašumā, no kura prasītājai piederēja 1/90 domājamā daļa, kas reāli dabā atbilst 5 m2 no ēkas, turklāt šī domājamā daļa ir ieķīlāta.

Prasītāja esot noraidījusi atbildētāju piedāvāto lietošanas kārtības noteikšanu, kā arī dzīvojamās mājas sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, turklāt nav arī iesaistījusies ar kopīpašumu saistīto jautājumu risināšanā.

Prasītāja nevēlējās palikt kopīpašumā ar atbildētājiem, tāpēc lūdza tiesu nekustamo īpašumu dalīt atbilstoši Civillikuma 1075. pantam – pēc tiesas ieskata – raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, vai nu piespriežot katram kopīpašniekam reālas daļas, atdodot lietu vienam kopīpašniekam, ar pienākumu samaksāt otram viņa daļas naudā, vai noteicot lietu pārdot izsolē, izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
27. Februāris 2020 / 16:54
0
ATBILDĒT
Kopīpašumu var salīdzināt ar komersantu vai uzņēmumu. Kopīpašuma daļas ir kustama manta, proti, tiesība, bet ne nekustamais īpašums. Iedomājaties trīs akcionārus, kur katram pieder 1/3 daļa uzņēmuma (komersanta) akciju. Tas dod tiesības balsot par valdes vai padomes iecelšanu, tiesības uz dividendi vai likvidācijas kvotu. Bet nedod tiesības lietot uzņēmuma vai komersanta mantu. Vēl sliktāk - akcionāram pārējie akcionāri var pilnībā liegt iespēju pat apmeklēt sabiedrības telpas.
Vēsturiski kopīpašums veidojās mantojuma (kopš galveno mantu vairs vienmēr nemanto vecākais dēls) vai laulības šķiršanas gadījumā (kopš tas vispār ir atļauts). Iespējams tāpēc Civilprocesa likumā ir reglamentēta tikai kopmantas, bet ne kopīpašuma dalīšana (CPL 250.7 pants un iepriekšējie šīs nodaļas panti). Arī Civillikuma 737. pants ir smagnēji piemērojams kopā ar 1075. pantu.
Manā praksē uz rokas pirkstiem ir saskatāmi gadījumi, kuros par netaisnību protestē godprātīgais kopīpašnieks. Parasti protestē tie, kuri ir okupējuši "dzimto namu", savus "nabaga radus" izstumjot. Diemžēl arī te kā gandrīz visās citās sfērās darbojas princips "ķeriet zagli", ko visskaļāk sauc pats vainīgais, lai tā novērstu no sevis uzmanību (tostarp arī Nīcgales ielā 30, Rīgā, par ko šī diskusija - šodien šai sakarā iesniegšu jaunu rakstu JV).
Turklāt, pretēji bieži vien paustajam, kopīpašuma dalīšanā tiesības uz mājokli nesaduras ar tiesībām uz īpašumu. Kopīpašums starp svešiniekiem ir slikta īpašuma forma tāpat kā nav nākotnes uzņēmumam, kura (akciju vai daļu) īpašnieki ir strīdā.
Normunds Šlitke
28. Janvāris 2020 / 09:20
4
ATBILDĒT
Paldies kolēģim par izsmeļošo rakstu.
Nepiekrītu, ka kasācijas instance drīkst turpināt lietas izskatīšanu kasatores nāves gadījumā (vai arī cita lietas dalībnieka nāves gadījumā). Senāts jau visai sen un visai pamatoti ir atteicies no savas iepriekšējās aplamās prakses, ka lietas apturēšana kasācijas instancē un pušu aizstāšana nav nepieciešama (skat., piem., Senāta 2012. gada 4. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC-388/2012, senāta 22.02.2013 lēmums par tiesvedības apturēšanu lietā Nr. C29161408).
Neapturot lietas izskatīšanu kasācijas instancē, mirušajam lietas dalībniekam zūd tiesība pieteikt noraidījumu tiesai, tikt informētai par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī pieteikt lūgumus. Lietā Morice vs France abas ECT instances atzina, ka tas ir būtisks Konvencijas pārkāpums.

Tāpat nepiekrītu, ka kopīpašuma dalīšanā ir jāievēro kāda pirmstiesas kārtība. Tas neizriet ne no likuma teksta, ne arī no citām tiesību normas interpretācijas metodēm.

Piekrītu, ka kopīpašuma dalīšanai ir jābūt likumā noteiktām izskatīšanas īpatnībām kā visām citam tādu kategoriju lietām, kas skar trešo personu intereses (piem., pašvaldības, valsts, īrnieku). Ir vien jautājums vai šāda kārtība jau šobrīd nav likumā noteikta (skat. Civilprocesa likuma 250.7 panta dispozīciju).
Civilprocesa likumā šobrīd ir noteiktas lietas izskatīšanas īpatnības tiesas ceļā dalot mantojumu, kā arī visāda veida KOPĪGU MANTU, taču vairāku iemeslu dēļ šīs normas tiesās, skatot lietas tikai par kopīpašuma dalīšanu, proti, bez pamata prasības, piemēram, par mantojuma vai laulāto kopmantas dalīšanu, netiek piemērotas. Acīmredzot - jēdzienu “kopmanta” un “kopīpašums” atšķirību dēļ, kā arī neveiksmīgas likuma sistēmas,– 30.1 nodaļas nosaukuma, kā arī 250.7 panta atrašanās vietas pašās nodaļas beigās, nevis tās sākumā, dēļ.

Pietiktu Civilprocesa likuma 250.7 pantu “Kopīgas mantas dalīšana” formulēt šādi: "Šīs nodaļas noteikumi piemērojami, dalot arī visāda veida kopīgu mantu UN KOPĪPSUMU un ievērojot šādā dalīšanā attiecīgo likumu noteikumus”, lai gandrīz visas iezīmētās problēmas atkristu, tostarp, par pirmstiesas kārtību, jo sagatavošanas sēdes kopīpašuma dalīšanā kļūtu obligātas, kā tam arī ir jābūt.
Jānis Lapsa > Normunds Šlitke
29. Janvāris 2020 / 15:09
0
ATBILDĒT
Paldies, kolēģi, par komentāru!
1) Par lietas (ne)apturēšanu mums atšķirīgi viedokļi, tur neko nepadarīsi, bet es palikšu pie tā, ka šos jautājumus kasācijas tiesai nebūtu jāskata. Jāteic, ka Senāta prakse nav īsti konsekventa tiesvedības apturēšanas/pušu aizstāšanas jautājumos – tur ir pie kā piestrādāt.
2) Par pirmstiesas kārtību. Kā reizi Civillikuma 1075.panta sākumā ir teikts – “Ja 1074.pantā norādītā dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu”, kas man nepārprotami liek secināt, ka jābūt vismaz kaut kam (pierādījumiem), kas apliecina, ka nevar vienoties. Šī problemātika ir ne tikai šo kategoriju lietās, bet arī citās – puses nerisina strīdus jautājumus ārpus tiesas, bet uzreiz ceļ (bliež) prasību tiesā, kas reizēm balansē uz CL 1.panta neievērošanas robežas. Bet tur varētu ilgi diskutēt…
3) Par kopīpašumu/kopīgu mantu. Varu piekrist, ka šos jautājumus varētu risināt vienas nodaļas ietvaros, bet tas precīzi jādefinē. Ja godīgi, pati 30.1.nodaļa man rada savādas izjūtas – kaut kas nav līdz galam pateikts un nesaprotu, ko tur notārs dara, ja lieta jau tiesā. 😊
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties