25. Februāris 2020 /NR. 8 (1118)
Skaidrojumi. Viedokļi
Komerclikuma piemērošana daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas jomā
3
Indra Kaniņa-Šlitke
Zvērināta advokāte 
Atis Duks
Zvērināts advokāts 

Senāts 2019. gadā ar 30. maija spriedumu lietā Nr. SKC-104/2019 un 12. decembra spriedumu lietā Nr. SKC-109/2019 šķietami ir pielicis punktu diskusijai par to, vai zemes piespiedu nomai, ja viena no pusēm ir komersants, ir piemērojams Komerclikuma 406. pantā minētais trīs gadu noilguma termiņš. Vai patiesi jautājums ar šo ir izsmelts, un vai abi šie spriedumi veido judikatūru?

Lai gan līdz 2017. gada sākumam noilguma jautājums nekad nav radījis nopietnas diskusijas tiesību normu piemērotāju starpā, sākot ar 2017. gada 2. martu, kad savus "padomus", tostarp tiesām, deva Tieslietu ministrijas mājaslapā publicētais faktiski anonīmais iestādes viedoklis "Piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālie jautājumi",1 tiesas, izskatot likumisko piespiedu nomas tiesisko attiecību strīdus, aizvien biežāk šīm saistībām piemēro Komerclikuma2 406. pantā paredzēto komercdarījuma trīs gadu noilguma termiņu.3 Iepriekš minētais visbiežāk tiek pamatots ar šādiem argumentiem:

– piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās nav piemērojams likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", jo zemes īpašnieks nav bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks, kuram tika atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, bet gan persona, kas nekustamo īpašumu ir ieguvusi komercdarījuma ceļā, kas liecina par to, ka veikts komercdarījums;

– nekustamā īpašuma īpašnieks ir komersants, un saskaņā ar Komerclikuma 1. pantu komersants veic komercdarbību savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā;

– svarīgi ir nevis tas, kā komersants ir nokļuvis saimnieciski tiesiskajās attiecībās ar citu subjektu, bet gan tas, vai šīs attiecības ir ar komerciālu raksturu;

– prasītājs nav atgādinājis atbildētājam par neizpildītajām saistībām, tādējādi iestājoties noilgumam (prasības celšana pret pārvaldnieku par nomas līguma noslēgšanu noilgumu pret dzīvokļu īpašnieku vai to kopību neaptur).

Autori nepiekrīt tiesu nolēmumos norādītajai argumentācijai, uzskatot to par kļūdainu, neatbilstošu likumam, pretēju likumdevēja mērķim un judikatūrai šī vārda īstenajā izpratnē, jo prasījumiem, kas izriet no zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, nav piemērojams komerctiesiskais noilgums – ja vien nav noslēgts rakstveida līgums, šīs attiecības regulē Civillikums, nevis Komerclikums.

Civillikuma 1402. pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Iztulkojot šķīruma saikli "vai nu" ar gramatisko interpretācijas metodi, autori secina, ka šķīruma saiklis "vai nu" nozīmē, ka saistība nevar rasties vienlaikus uz likuma un līguma pamata, izslēdzot iespējamību divus vai vairākus saistību rašanās pamatus piemērot vienlaicīgi. Likumiskās jeb piespiedu zemes nomas gadījumā pušu starpā ir nodibinātas nomas tiesiskās attiecības, kuru būtiskās sastāvdaļas ir noteiktas ar likumu – likums nosaka nomājamo platību, nomas maksas apmēru, samaksas termiņus.

Savukārt saistību tiesību izbeigšanās ar noilgumu tiek regulēta ar Civillikuma 1893. un 1895. pantu, kuros noteikts, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likumā noteiktā noilguma termiņā; visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kristaps
25. Februāris 2020 / 16:28
5
ATBILDĒT
Par ‘’īsteno judikatūru’’ izsakās centienos piemeklēt juridiskus argumentus, lai aizstāvētu stipri apšaubāmas morāles komercdarbību ar mērķtiecīgu zemju uzpirkšanu zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, spriežot, ka te tūlīt būs bizness bez riska un tikai būs jāspēj saskaitīt nauda kontā un, protams, par visiem 10 gadiem. ‘’Pliku karaļu’’ mutēs vārdi par īsteno un aplamo… Amorāla biznesa aizstāvēšana pat ar rūpīgiem juridiskiem līdzekļiem – vai pati nav amorāla? Cik mūsu valsts un tiesu sistēmas resursu iztērēts neliela skaita šo biznesmeņu plānu centienos simtos un simtos tiesu procesu. Likumu pārzināšana nav privilēģija, bet atbildība. Šīs atbildības testā šīs jomas darboņi ir caurkrituši un nesekmīgi. Un juristam, uzņemoties lietu, lai aizstāvētu kaut ko morāli apšaubāmu, laikam būtu ieteicams apzināties savu dalību šajā morāli apšaubāmajā.
Normunds Šlitke > Kristaps
25. Februāris 2020 / 18:07
20
ATBILDĒT
Amorāli ir iedomīgi un paštaisni moralizēt un “šūt birkas”. Piemēram, par “pareizo” seksa partneri, pareizo un nepareizo ticību jeb reliģiju, nacionalitāti, rasi, politiskajiem uzskatiem. Dubultamorāli, ja anonīmi!
Mērķtiecīgi pirkt nenovērtētus aktīvis - akcijas, zemi, privatizācijas sertifikātus, gleznas, zeltu vai bitkoinus ir visnotaļ godājama nodarbe, turklāt, tā dod pienesumu tautsaimniecībai un valsts vai nacionālajam kopproduktam.
Arī parādu piedziņa vai uzpirkšana (cesija, faktorings) ir visnotaļ godājama nodarbe, jo nekādi nemaina negodprātīgā vai neveiksmīgā parādnieka tiesības, bet atbrīvo kreditoru no viņa biznesam neraksturīgām darbībàm.
Analoģija ir pilnīga - okupanti un kolobracionisti jau bija noveduši nacionalizāciju pārcietušos zemes īpašniekus un viņu mantiniekus līdz ūtrupei un te pēkšņi uzrodas komersants, kuram pietiek enerģijas un līdzekļu maksāt nodkļus 10 gadus, kamēr “pārgudrinieki” shēmo zemes bezmaksas lietošanas iespējas (skat. SKC-226/2016 secinājumus par dzīvokļu īpašnieku godaprātu).
Kristap, manās acīs Jūs esat nelietis. Turklāt bailīgs, jo paniski baidāties runāt un rakstīt atklāti.
Normunds Šlitke
25. Februāris 2020 / 13:14
17
ATBILDĒT
Tiesībsarga birojs savā visnotaļ pamatotajā 2017. gada 17. marta atzinumā Nr. 6-1/544 pamatoti norāda, ka “..atbilstoši Civillikuma 1402. pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Civillikuma 1895. pantā paredzētais 10 gadu noilguma termiņš attiecas uz ikvienu saistību tiesību neatkarīgi no saistību rašanās pamata. Savukārt Komerclikuma D daļa, tajā skaitā Komerclikuma 406. pantā ietvertais regulējums par noilgumu, attiecas tikai uz saistībām, kas izriet no tiesiska darījuma. Proti, Komerclikuma D daļa reglamentē tikai vienu no saistību rašanās pamatiem - tiesisku darījumu. Piespiedu nomas tiesiskās attiecības kā saistību tiesības izriet no Privatizācijas likuma, līdz ar to pašas par sevi ir pakļautas Civillikuma 1895. pantā noteiktajam noilgumam.”
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties