Komerclikuma piemērošana daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas jomā

25. Februāris 2020 /NR. 8 (1118)

Skaidrojumi. Viedokļi

Indra Kaniņa-Šlitke

Zvērināta advokāte

Atis Duks

Zvērināts advokāts

Senāts 2019. gadā ar 30. maija spriedumu lietā Nr. SKC-104/2019 un 12. decembra spriedumu lietā Nr. SKC-109/2019 šķietami ir pielicis punktu diskusijai par to, vai zemes piespiedu nomai, ja viena no pusēm ir komersants, ir piemērojams Komerclikuma 406. pantā minētais trīs gadu noilguma termiņš. Vai patiesi jautājums ar šo ir izsmelts, un vai abi šie spriedumi veido judikatūru?

šis raksts ir maksas saturs

lietošanas noteikumi

TEV IR PAROLE

E-ŽURNĀLS

e-pasta adrese

parole

atcerēties mani

Pirkt vai atvērt ar kodu

vai

autorizējies, ja žurnāls jau tavs

ABONĒ 2021.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!

3 KOMENTĀRI

Kristaps

25. Februāris 2020 / 16:28

ATBILDĒT

Par ‘’īsteno judikatūru’’ izsakās centienos piemeklēt juridiskus argumentus, lai aizstāvētu stipri apšaubāmas morāles komercdarbību ar mērķtiecīgu zemju uzpirkšanu zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, spriežot, ka te tūlīt būs bizness bez riska un tikai būs jāspēj saskaitīt nauda kontā un, protams, par visiem 10 gadiem. ‘’Pliku karaļu’’ mutēs vārdi par īsteno un aplamo… Amorāla biznesa aizstāvēšana pat ar rūpīgiem juridiskiem līdzekļiem – vai pati nav amorāla? Cik mūsu valsts un tiesu sistēmas resursu iztērēts neliela skaita šo biznesmeņu plānu centienos simtos un simtos tiesu procesu. Likumu pārzināšana nav privilēģija, bet atbildība. Šīs atbildības testā šīs jomas darboņi ir caurkrituši un nesekmīgi. Un juristam, uzņemoties lietu, lai aizstāvētu kaut ko morāli apšaubāmu, laikam būtu ieteicams apzināties savu dalību šajā morāli apšaubāmajā.

Normunds Šlitke > Kristaps

25. Februāris 2020 / 18:07

ATBILDĒT

Amorāli ir iedomīgi un paštaisni moralizēt un “šūt birkas”. Piemēram, par “pareizo” seksa partneri, pareizo un nepareizo ticību jeb reliģiju, nacionalitāti, rasi, politiskajiem uzskatiem. Dubultamorāli, ja anonīmi!
Mērķtiecīgi pirkt nenovērtētus aktīvis - akcijas, zemi, privatizācijas sertifikātus, gleznas, zeltu vai bitkoinus ir visnotaļ godājama nodarbe, turklāt, tā dod pienesumu tautsaimniecībai un valsts vai nacionālajam kopproduktam.
Arī parādu piedziņa vai uzpirkšana (cesija, faktorings) ir visnotaļ godājama nodarbe, jo nekādi nemaina negodprātīgā vai neveiksmīgā parādnieka tiesības, bet atbrīvo kreditoru no viņa biznesam neraksturīgām darbībàm.
Analoģija ir pilnīga - okupanti un kolobracionisti jau bija noveduši nacionalizāciju pārcietušos zemes īpašniekus un viņu mantiniekus līdz ūtrupei un te pēkšņi uzrodas komersants, kuram pietiek enerģijas un līdzekļu maksāt nodkļus 10 gadus, kamēr “pārgudrinieki” shēmo zemes bezmaksas lietošanas iespējas (skat. SKC-226/2016 secinājumus par dzīvokļu īpašnieku godaprātu).
Kristap, manās acīs Jūs esat nelietis. Turklāt bailīgs, jo paniski baidāties runāt un rakstīt atklāti.

Normunds Šlitke

25. Februāris 2020 / 13:14

ATBILDĒT

Tiesībsarga birojs savā visnotaļ pamatotajā 2017. gada 17. marta atzinumā Nr. 6-1/544 pamatoti norāda, ka “..atbilstoši Civillikuma 1402. pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Civillikuma 1895. pantā paredzētais 10 gadu noilguma termiņš attiecas uz ikvienu saistību tiesību neatkarīgi no saistību rašanās pamata. Savukārt Komerclikuma D daļa, tajā skaitā Komerclikuma 406. pantā ietvertais regulējums par noilgumu, attiecas tikai uz saistībām, kas izriet no tiesiska darījuma. Proti, Komerclikuma D daļa reglamentē tikai vienu no saistību rašanās pamatiem - tiesisku darījumu. Piespiedu nomas tiesiskās attiecības kā saistību tiesības izriet no Privatizācijas likuma, līdz ar to pašas par sevi ir pakļautas Civillikuma 1895. pantā noteiktajam noilgumam.”

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Par "Jurista Vārds"	Autoriem
	Redakcija	Lietošanas noteikumi
	Kontakti	Autortiesības
	Reklāma	Grāmatu e-veikals
Redakcija: juristavards@lv.lv	Abonēšana	Lapas karte

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

EUR 1.00

EUR 4.50