3. Marts 2020 /NR. 9 (1119)
Redaktora sleja
Vīruss un tieslietas

Jaunais koronavīruss par galveno tēmu Eiropas masu medijos izvirzījās pakāpeniski, vairāku nedēļu laikā – infekcijai no tālās Ķīnas virzoties aizvien tuvāk mūsu kontinentam. Pagājušajā nedēļā tika konstatēts plašs slimības "perēklis" Itālijā, par saslimšanas gadījumiem ziņoja aizvien jaunas Eiropas valstis, līdz beidzot arī Latvijas sabiedrības apziņā epidēmija kļuva aizvien reālistiskāka un aizvien pieaugoša panika kļuva faktiski nenovēršama. Ceturtdien uzzinājām, ka kāds ar koronavīrusu saslimušais ielidojis Rīgas lidostā un ar autobusu devies uz Tallinu, kur slimība tikusi diagnosticēta. Tātad infekcija pa ceļam visticamāk nonākusi arī Latvijā.

Šobrīd situācija lieliem soļiem tuvojas pandēmijas standartiem, tikai Pasaules Veselības organizācija, acīmredzot, lai "neuzkarsētu" atmosfēru, vilcinās to šādi nosaukt (bet šīs slejas publicēšanas brīdī tas, iespējams, būs jau noticis, jo saslimšanas taču ir konstatētas visos apdzīvotajos pasaules kontinentos).

Uz šī fona sākās runas par ceļošanas ierobežošanu ne vien uz Ķīnu, bet arī starp Eiropas valstīm, it īpaši saistībā ar šobrīd aktuālajām slēpošanas brīvdienām, ko daudzi pavada Alpos, tai skaitā Itālijā. Turklāt pēc divām nedēļām gaidāmas skolēnu brīvdienas, kad ārpus valsts dodas īpaši daudz Latvijas iedzīvotāju. Infektologi jau aicinājuši atlikt plānotos braucienus, tomēr daudziem izšķiršanās par ilgi plānoto un jau apmaksāto ceļojumu atcelšanu varētu nebūt vienkārša.

Līdzās pašiem būtiskākajiem – sabiedrības veselības – jautājumiem šai laikā parādās arī citi, tai skaitā ekonomiskie un tiesiskie, un ar tiem jau saskaras valstis, kur vīruss strauji izplatījies. Piemēram, par ārkārtas situācijas izsludināšanas nepieciešamību (nosacījumiem) un kārtību, apjomu, sekām un to, kādi tieši ārkārtas pasākumi ir jāveic, bet kuri vēl jāatliek.

Pirmajā vietā, protams, izvirzās cilvēktiesības un darba tiesības. Kādā veidā un cik daudz var ierobežot cilvēku brīvību un kā nodrošināt tiesības uz privāto dzīvi un drošu dzīves vidi? Kā efektīvi nodrošināt, ka cilvēki ar vīrusam līdzīgiem simptomiem pašizolējas un meklē mediķu padomu, nevis dodas uz darba sapulci vai koncertu aplipināt citus? Kā garantēt drošu darba vidi mediķiem (un tādējādi panākt, ka viņi ierodas darbā), kā ar pārtiku un citām precēm apgādāt slimības skartos reģionus, kam noteikta karantīna (vai lielveikala šoferim ir tiesības atteikties braukt uz šādu reģionu, un kā panākt, lai pārtikas ražotāji un pārdevēji nāktu uz darbu)?

Vīrusa skartajās teritorijās ir atcelti masu pasākumi (Venēcijas karnevāls, futbola spēles, koncerti utt.), tiek ierobežota sabiedriskā transporta satiksme, slēgti muzeji, skolas un bērnudārzi. Daudzi komersanti paši pieņem lēmumu neatvērt apmeklētājiem savus uzņēmumus (restorānus, frizētavas, veikalus utt.), savukārt tie, kas var, organizē attālinātu darbu. Starptautiskā līmenī radies jautājums, vai notiks Tokijā plānotās vasaras olimpiskās spēles, savukārt tepat Latvijā jau izskan bažas par skolēnu dziesmu un deju svētku rīkošanu.

Arī šīs problēmas raisīs dažādus tiesiskus jautājumus. Piemēram, vai jāmaksā darbiniekam par laiku, kamēr uzņēmums korononavīrusa izplatības dēļ bijis slēgts, kā arī par to, vai vēlāk ārpus normālā darbalaika būs jāatstrādā pašlaik piespiedu brīvdienās pavadītais laiks? Kurš segs zaudējumus (ieejas biļetes, dalībnieku honorāri, tehniskās izmaksas) par atceltajiem pasākumiem un nenotikušajiem ceļojumiem (aviosabiedrības, hoteļu īpašnieki, apdrošinātāji vai viens pats pircējs)? Vai kāds kompensēs ārkārtas situācijas dēļ negūto peļņu? Daudziem šis laiks diemžēl varētu nozīmēt arī bankrotu. Problēmas skars arī komersantu savstarpējās attiecības: kurš no savstarpēji saistītiem komersantiem segs zaudējumus, kas neizbēgami radīsies, pārtrūkstot piegādes ķēdēm starp ražojošiem uzņēmumiem un apstājoties rūpnīcu darbam?

Vēlam visiem mūsu lasītājiem nepieciešamo piesardzību un labu veselību! Un ceram, ka Latviju šī sērga skars pēc iespējas saudzīgi. Ar tiesiskajiem sarežģījumiem, lai kādi tie arī nebūtu, tiksim galā, ja vien būsim veseli!

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Vīruss un tieslietas. Jurista Vārds, 03.03.2020., Nr. 9 (1119), 2.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 3. Marts 2020 /NR. 9 (1119)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties