Satversmes tiesa savā 2020. gada 12. februāra spriedumā (lieta Nr. 2019-05-01) nolēmusi, ka 2018. gada 4. oktobra likuma "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" 1. panta pirmā daļa, kas paredz kopējo kredīta izmaksu dienā samazinājumu kredītiem, kas tiek piedāvāti patērētājiem (turpmāk – apstrīdētā norma), atbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam.

Pieteicēji apgalvojuši, ka apstrīdētā norma liegs tiem saņemt pienācīgu kapitāla lietošanas maksu par izsniegtajiem aizdevumiem. Tādējādi apstrīdētās normas dēļ tie vairs nespēšot veikt komercdarbību izraudzītajā jomā, proti, izsniegt īstermiņa aizdevumus patērētājam. Tāpat pieteicēji pauda uzskatu, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo tas neesot pienācīgi apsvērts, turklāt tas neesot arī samērīgs.

[1] Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma ierobežo pieteikumu iesniedzējiem Satversmes 105. panta pirmajā, otrajā un trešajā teikumā paredzētās tiesības, tomēr šis ierobežojums ir noteikts ar likumu, kura mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība.