Jaunieši sportā un dzīvē vispār ir liels nezināmais – gan vilšanās un neizdošanās risks, gan ļoti lielu panākumu potenciāls. Satversmes un Civillikuma normu savstarpējā mijiedarbība reizēm var radīt interesantus kāzusus, kurus var atrisināt tikai Senāts (Latvijas Republikas Augstākā tiesa), piemērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu pēc savas iniciatīvas (aizstāvības advokāti neesot piedāvājuši šādu argumentu). Senāta Civillietu departaments 2020. gada 16. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-18/20201 sniedzis vērtējumu par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kurā vecāki bija noslēguši līgumu sava bērna labā, bet iesaistītajām pusēm bija atšķirīgi viedokļi par līguma piemērojamību pēc bērna pilngadības sasniegšanas.
Satversme vai Civillikums
Satversmes 106. pants ne velti nosaka: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu." Tātad ikvienam (gan bērniem, gan vecākiem) ir tiesības izvēlēties nodarbošanos neatkarīgi no savu bērnu vai savu vecāku vēlmēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.