Valsts tiešās pārvaldes iestādēs kopumā ir nodarbināti aptuveni 11 600 ierēdņu.1 Lai gan prettiesiska atbrīvošana no valsts civildienesta nav plaši izplatīta, tā var skart jebkuru ierēdni, tādēļ ir svarīga skaidra un saprotama procesuālā kārtība, kādā persona var aizstāvēt savas tiesiskās intereses. Šādos gadījumos personai ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par prettiesiskā lēmuma atcelšanu, lūgt tiesu pieteicēju atjaunot dienestā, atlīdzināt zaudējumus – nesaņemtās darba algas apmērā un nemantisko kaitējumu. Ja tiesa lēmumu par dienesta attiecību izbeigšanu atzīst par prettiesisku, tas ir pamats personu atjaunot dienestā un tai piešķirt zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu. Taču Valsts civildienesta likumā nav regulēti jautājumi saistībā ar prettiesiski atbrīvoto ierēdņu atjaunošanu, tie analizēti darba turpinājumā.
1. Personas atjaunošana valsts civildienestā
Ierēdņa atjaunošanas procesuālā kārtība Valsts civildienesta likumā nav noteikta. Tas, kādā veidā tiek izpildīts iestādei uzliktais pienākums atjaunot personu dienestā, ir atkarīgs no katras iestādes. Praksē pastāv dažādi apstākļi, kas ietekmē to, kā norisināsies personas atjaunošana dienestā, taču tie nevar būt par pamatu iestādei neizpildīt spriedumu un nenodrošināt personas atjaunošanu civildienestā, ja tā ir izteikusi šādu lūgumu un dienesta attiecību izbeigšana ir atzīta par prettiesisku.
1.1. Tiesības uz pastāvīgu civildienestu
Valsts civildienesta likuma2 22. panta 1. punkts paredz ierēdņa tiesības "uz pastāvīgu civildienestu". Ierēdņa prettiesiska atbrīvošana no valsts civildienesta traucē personai realizēt šīs tiesības. Tādēļ ir jānoskaidro, kādus pienākumus iestādei uzliek šīs tiesības, ja dienesta attiecības ar ierēdni izbeigtas prettiesiski.
Augstākā tiesa ir atzinusi, ka "ierēdnim saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktu ir tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis noteiktu amatu. Par civildienesta ierēdni ieceltai personai ir tiesības pastāvīgi darboties civildienestā, pildot ar ieņemto amatu saistītās funkcijas, taču tiesības ieņemt konkrētu amatu ierēdnim nav garantētas. Tādējādi lietās, kas saistītas ar civildienesta attiecību izbeigšanu, atzīstot, ka atbrīvošana no amata bijusi prettiesiska, lemjot par administratīvā akta izpildes seku novēršanu, izpildes seku novēršana var ietvert personas atjaunošanu civildienestā (ja persona vēlas atjaunošanu civildienestā). Taču personai nav garantētas tiesības ieņemt tieši to amatu, kuru tā ieņēma pirms civildienesta attiecību izbeigšanas, iestādei personai jāpiedāvā līdzvērtīgs amats".3
No šī secinājuma izriet vairāki būtiski apsvērumi. Vispirms tas iezīmē atšķirības starp nodarbinātību valsts civildienesta attiecībās un darba tiesiskajās attiecībās. Darba tiesiskajās attiecībās starp darba devēju un darbinieku tiek slēgts darba līgums, kas ir divu pušu savstarpēja vienošanās. Saskaņā ar Darba likuma 28. panta otro daļu "ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu".4 Savukārt valsts civildienesta attiecības tiek nodibinātas ar lēmumu – administratīvu aktu par personas iecelšanu amatā. Pēc personas iecelšanas amatā tai zūd tiesības ieņemt amatu, kurā tā tikusi iecelta, bet rodas tiesības "uz pastāvīgu civildienestu", kuras paredzētas Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktā.5 Tādējādi darbiniekam atšķirībā no ierēdņa ir tiesības uz konkrētu darbu, par kuru viņš ar darba devēju slēdza darba līgumu, bet ierēdnim šādu tiesību nav. Tas atspoguļojas arī nodarbinātības attiecību izbeigšanā. Ja no darba prettiesiski ir ticis atbrīvots darbinieks, tad, pamatojoties uz Darba likuma 124. panta otro daļu, darbinieks ir jāatjauno iepriekšējā darbā. Situācijā, ja atbrīvotās personas vietā ir pieņemta cita persona, ir piemērojams Darba likuma 101. panta pirmās daļas 8. punkts, kas paredz darbinieka atbrīvošanu, ja, pamatojoties uz tiesas spriedumu, darbā ir atjaunots iepriekšējais darbinieks.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
