Publisko iepirkumu jomā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) veic sadarbības iestādei noteiktos pienākumus un nodrošina Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu projektu un programmu ieviešanas uzraudzību un izdevumu atbilstības kontroli.¹ CFLA ir pienākums pārbaudīt ES fondu finansējuma saņēmēja iesniegto maksājuma pieprasījumu un tajā iekļautos izdevumus pamatojošos dokumentus.² Termins "pārbaudīt" šajā gadījumā nozīmē gūt pārliecību par to, ka ir pamats atmaksāt maksājuma pieprasījumā minēto summu. Savukārt neatbilstība ir jebkurš Latvijas Republikas vai ES tiesību akta pārkāpums, kas atbilst Regulas Nr. 1303/2013 2. panta 36. punktam,³ proti, tiesību akta pārkāpums, kas noticis tāda ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kurš ir iesaistīts ES fondu īstenošanā, un kas rada vai varētu radīt kaitējumu ES budžetam, prasot no ES budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu.⁴ CFLA, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju, izvērtē iespējamo neatbilstību, tās smagumu, veidu un radīto zaudējumu apmēru un pieņem lēmumu par neatbilstības konstatēšanu. Ja CFLA konstatē, ka neatbilstoši veikto izdevumu summu nav iespējams konkrēti noteikt vai būtu nesamērīgi samazināt projekta attiecināmās izmaksas par visu izdevumu summu, kas neatbilst normatīvo aktu un civiltiesiskā līguma vai vienošanās nosacījumiem par projekta īstenošanu, CFLA saskaņā ar vadošās iestādes izstrādātajām vadlīnijām par finanšu korekciju piemērošanu piemēro proporcionālo finanšu korekciju.⁵

Finanšu ministrijas vadlīniju "Vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā"⁶ (turpmāk – Vadlīnijas) 4. un 5. pielikums sniedz neatbilstību piemērus, kurus iepirkumu veicējiem ir noderīgi apskatīt. Piemēram, finanšu korekcija iespējama par līguma tiešu piešķiršanu nepamatoti, iepirkuma līgumu mākslīgu sadalīšanu, interešu konfliktu, kas ietekmē iepirkuma procedūras rezultātu, vai nepamatoti veiktiem būtiskiem grozījumiem līguma nosacījumos. Vadlīniju 5. pielikumā norādītie iepirkumu normu pārkāpumi ir balstīti uz Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) lēmumu, ar ko nosaka pamatnostādnes par tādu finanšu korekciju noteikšanu, kuras publiskajam iepirkumam piemērojamo noteikumu neievērošanas gadījumā veic attiecībā uz izdevumiem, ko finansē ES,⁷ kas piemērojami visā ES.

Atgriežoties pie raksta nosaukumā minētajiem publisko iepirkumu mērķiem, Publisko iepirkumu likuma⁸ 2. pantā ir paredzēts, ka likuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem un pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku, kas saistīti ar Direktīvas 2014/24/ES⁹ 18. pantā norādītajiem iepirkumu principiem. Raksta 1. daļā apskatīsim dažus iepirkuma aspektus, kuriem praksē pievērst uzmanību, lai sasniegtu minētos mērķus un izvairītos no iespējamām finanšu korekcijām, savukārt 2. daļā pievērsīsimies līguma grozījumu problemātikai.

1. Būtiskie aspekti iepirkuma norises gaitā

Praksē konstatējams, ka reizēm jau sākotnēji netiek veikta atbilstoša projekta aktivitāšu plānošana vai kavējas iepirkuma līguma noslēgšana, kas ietekmē projekta ieviešanu – nav iespējams projekta īstenošanas termiņā pabeigt projektā plānotās darbības un iespējams pilnībā vai daļēji zaudēt projekta finansējumu. Var būt dažādas ar iepirkumu saistītas situācijas, kas apdraud projekta norisi, – iepirkumā vispār nav iesniegti piedāvājumi vai iesniegti neatbilstīgi vai nepiemēroti piedāvājumi,¹⁰ tiek saņemti pārāk dārgi piedāvājumi¹¹ vai kavējas līguma izpilde.

Minētā kontekstā uzsverams, ka būtiskākais iepirkuma posms ir tā sagatavošanas process – plānošana, vajadzību apzināšana, iepirkuma komisijas izvēle, tirgus izpēte, prasību izstrāde. Šīs darbības ir pamats visiem nākamajiem iepirkuma posmiem, un, jo tālāk iepirkuma process virzīsies, jo sarežģītāk būs šeit pieļautās kļūdas labot.