Senāta Krimināllietu departamenta lēmuma pamatā ir šādas tēzes: ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem kaitējuma kompensācijas veidu, apmēru un saņemšanas kārtību regulē speciālais likums "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums"² (turpmāk – OCTA likums) un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi; kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar OCTA likumu vai kuri pārsniedz šajā likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic. Līdzšinējā tiesu praksē tiesas pārsvarā ir noteikušas kompensāciju cietušajiem, piedzenot to no vainīgā, ievērojot judikatūrā pausto atzinumu, ka kriminālprocesā, izlemjot jautājumu par radītā kaitējuma atlīdzināšanu, ir jāņem vērā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, aprēķinātā, bet vēl neizmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, kā arī iespējamā apdrošināšanas atlīdzība neatkarīgi no tā, vai cietusī persona ir vai nav paspējusi iesniegt iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu vai vispār nevēlas to darīt.

Par OCTA likumu

OCTA likuma tiesiskā regulējuma mērķis nav tikai aizsargāt cietušo intereses, bet arī aizsargāt transportlīdzekļa vadītājus no neparedzamiem atbildības riskiem jeb nodrošināt transportlīdzekļu vadītāju mantisko interešu aizsardzību.