26. Maijs 2020 /NR. 21 (1131)
Skaidrojumi. Viedokļi
Satricinājums Eiropas Savienības tiesību telpā
Vācijas Konstitucionālā tiesa versus Eiropas Savienības Tiesa
Dr. iur.
Irēna Kucina
Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja, padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību jautājumos, LU Juridiskās fakultātes asociētā profesore 

I. Ievads

Vācijas Konstitucionālā tiesa savā 2020. gada 5. maija spriedumā1 atzina pieteicēju (individuālu pilsoņu) tiesības, balstoties uz vācu tautas suverenajām tiesībām un demokrātijas principu,2 Vācijas parlamentāri demokrātiskās iekārtas3 un konstitūcijas negrozāmā kodola aizsardzību,4 prasīt no valdības un parlamenta novērst Eiropas Centrālās bankas (turpmāk – ECB) valstu vērtspapīru uzpirkšanas programmas īstenošanu, ar ko šī banka, tiesas ieskatā, ir pārsniegusi savu kompetenci, kuru saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību5 (turpmāk – LESD) dalībvalstis ir nodevušas Eiropas Savienībai (turpmāk – ES). Spriedums šo ECB rīcību vērtē kā ultra vires aktu un aizliedz Vācijas Federālajai bankai šajā programmā piedalīties.

Savukārt Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) 2018. gada 11. decembra spriedums lietā Weiss,6 ar kuru tā atbildēja uz attiecīgo Vācijas Konstitucionālās tiesas prejudiciālo jautājumu, konstatēja, ka ECB šeit nav pārsniegusi savu kompetenci, saskaņā ar to Vācijas Konstitucionālās tiesas spriedums nav vērā ņemams, jo EST savā spriedumā lietu nav rūpīgi izanalizējusi un nav īstenojusi savas juridiskās kontroles tiesības pār ECB darbību.

Šis Vācijas Konstitucionālās tiesas spriedums ir ļoti nozīmīgs ne tikai Vācijai. Pirmkārt, tas skar visu Eiropas kontinentālo tiesību loka valstu, arī Latvijas, konstitucionālo tiesību teorētiskos pamatjautājumus (piemēram, par parlamentāro demokrātiju, pilsoņa subjektīvajām tiesībām, konstitūcijas neaizskaramo kodolu u.c.). Otrkārt, tas skar ES tiesību pašu centrālo elementu – attiecības starp dalībvalstīm un ES. Tas īpaši skar EST lomu ES tiesību interpretācijā un piemērošanā.

Dažās nedēļās kopš šī sprieduma pasludināšanas tas jau tiek dzīvi diskutēts ne tikai Eiropas juristu, bet arī politiskajās aprindās, jo tam var būt (ar uzsvaru uz var) problemātiska ietekme uz ES nākotni, kā arī pavisam konkrēti – uz ES milzīgās ekonomiskās palīdzības programmas īstenošanu Covid-19 krīzes pārvarēšanai7 (kas tiešā veidā var skart Latviju), ja vien (ar uzsvaru uz ja) netiks atrasti juridiski, tiesībpolitiski un politiski risinājumi šo problemātisko seku novēršanai.

Taču vienlaikus spriedums, manuprāt, satur arī vairākus Latvijai vajadzības gadījumā izmantojamus pozitīvus elementus gan mūsu konstitucionālo, gan ES tiesību kontekstā.

Šī raksta nolūks ir lasītāju iepazīstināt ar lietas būtību (II), Vācijas Konstitucionālās tiesas argumentāciju un secinājumiem (III), tad ieskicēt sprieduma metodoloģisko un saturisko apsvērumu analīzi (IV) un visbeidzot izteikt savus apsvērumus par šī sprieduma nozīmi Latvijai un to, kā mēs ar tajā izvērsto argumentāciju varētu rīkoties (V).

 

II. Lietas būtība

Ar šo Vācijas Konstitucionālās tiesas spriedumu tika apmierinātas vairākas pilsoņu konstitucionālās sūdzības, kas pieteiktas par ECB dalībvalstu izdoto parādzīmju uzpirkšanas programmas ietvaros īstenotajām fiskālajām darbībām.

Tiesa atzina, ka Vācijas federālā valdība un parlaments (Bundestāgs) ir pārkāpuši konstitucionālās sūdzības pieteicēju8 Pamatlikumā garantētās tiesības, jo nav veikts ECB 2015. gada 4. marta lēmuma (ES) 2015/774 un tam secīgi sekojošo papildu lēmumu (ES) 2015/2101, (ES) 2015/2464, (ES) 2016/702 un (EU) 2017/100 par Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (Public Sector Purchase Programme – turpmāk PSPP) ieviešanu un īstenošanu samērīguma un atbilstības izvērtējums.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties