Ievads

Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas (turpmāk – Vācijas Konstitucionālā tiesa) 2020. gada 5. maija spriedums,¹ no kura izriet, ka Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST), sniedzot atbildes uz prejudiciāliem jautājumiem Weiss u.c. lietā,² rīkojusies ultra vires,³ ierindojies pēdējā laika apspriestāko jautājumu topā. Turklāt tas kļuvis par vienu no argumentiem, piemēram, Polijas Republikas (turpmāk – Polija) "cīņai" ar Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) prasībām ievērot Pamatlīgumos noteikto.⁴ Minētais izriet gan no Polijas premjerministra Mateuša Moravecka (Mateusz Morawiecki) norādītā, ka EST kompetencei ir "arī savas robežas", gan Polijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājas Jūlijas Pžilebskas (Julia Przylebska) atziņas, ka galavārds pieder nevis EST, bet gan dalībvalstu konstitucionālajām tiesām.⁵ Vienlaikus ne mazāk svarīgi minēt, ka šis Vācijas Konstitucionālās tiesas spriedums izpelnījies arī EST uzmanību,⁶ kas vēlreiz apliecina tā būtiskumu Savienības tiesību kontekstā vēl jo vairāk tādēļ, ka tam ir ne tikai politiska rakstura sekas, piemēram, kā to pozicionē Apvienotā Karaliste⁷, bet arī ekonomiskas sekas, kuras var ietekmēt citas dalībvalstis Covid-19 seku pārvarēšanā.

Atgādināms, ka vienīgais precedents, bet pavisam citādā kontekstā, kad bija novērojama EST rīcība saistībā ar nacionālās tiesas nolēmumiem, ir EST spriedums lietā Komisija/Francija.⁸ Šajā lietā Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) pret Francijas Republiku (turpmāk – Francija) uzsāka pārkāpuma procedūru cita starpā tādēļ, ka Francijas pēdējās instances tiesa (Conseil d’Etat), pirmkārt, neuzdeva prejudiciālos jautājumus EST un, otrkārt, pieņēma nolēmumus, kuri bija acīmredzami pretēji EST judikatūrai un attiecīgi Savienības tiesībām. Respektīvi, Francijas pēdējās instances tiesa savos nolēmumus nonāca pie EST judikatūrā norādītajiem pretējiem secinājumiem, kā arī, rodoties šaubām par Savienības tiesību normu pareizu piemērošanu, nevērsās ar prejudiciāliem jautājumiem pie EST.

Tomēr uzsverams, ka šī raksta centrālais jautājums ir Savienības pārākuma princips, EST nolēmuma saistošais spēks, kā arī sekas Vācijas Konstitucionālās tiesas nolēmumam, nevis atbilde uz jautājumu, kādēļ nacionālai tiesai būtu jāvēršas ar prejudiciāliem jautājumiem pie EST. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šajā lietā Vācijas Konstitucionālā tiesa vērsās pie EST ar prejudiciāliem jautājumiem, izmantojot mehānismu, kurš izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267.