2. Jūnijs 2020 /NR. 22 (1132)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par dažiem jautājumiem augstākajā izglītībā
7
Dr. iur.
Anita Rodiņa
Asociētā profesore, LU Juridiskās fakultātes dekāne 

Pirms vēl Latviju pāršalca ārkārtas situācija, viens no "karstākajiem" jautājumiem publiskajā telpā bija saistīts ar augstāko izglītību un iespējamām pārmaiņām augstākās izglītības sistēmā. Ne ar aplausiem, bet tomēr tika sagaidīts pieteikums augstākās izglītības reformai, Ministru kabinetam 2020. gada 18. februārī atbalstot konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu"1 (turpmāk – Konceptuālais ziņojums).

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2021.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
3. Jūnijs 2020 / 10:01
1
ATBILDĒT
Nezinu, vai šodienas studenti ir palikuši vārgāki, bet Seska ilgstošajos studiju gados nācās sastapt studentus, kuri mierīgi apvienoja pilna laika studijas vairākās fakultātēs ar pilna laika darbu. Jājautā, kāda var būt studentam interese apgūt profesionālo studiju programmu, ja students jau nestrādā izvēlētajā specialitātē? Protams, ir studenti, kuru mērķis ir akadēmiskā darbība un kuru studiju mērķis nav saistīts ar darbu specialitātē. Savukārt studentiem, kuri studē, lai apgūtu profesionālās iemaņas, ne tikai būtu ieteicams, bet gan būtu obligāti jau strādāt izvēlētajā specialitātē, uzsākot studijas.
Man nav vienalga > Seskis
3. Jūnijs 2020 / 12:21
0
ATBILDĒT
Seska kungs tikai izgaismo jau manis aprakstīto problēmu.

"[..]studentiem, kuri studē, lai apgūtu profesionālās iemaņas, ne tikai būtu ieteicams, bet gan būtu obligāti jau strādāt izvēlētajā specialitātē, uzsākot studijas."

No studentiem tiek sagaidīts, ka viņi profeisonālās iemaņas gūs nevis studijās, bet gan darbā. Tad rodas jautājums - kāda vispār jēga no studijām? Varbūt jāatjauno meisatru - zeļļu sadarbības modelis? :) Arī universitātē ir iespēja doties praksē - lielākoties gan prakse tiek izieta ļoti formāli, atsevišķām institūcijām pat piedāvājot studentu vietā aizpildīt prakses atskaites un procesuālos dokumentus.

Ļoti apšaubāmi, ka patiešām "mierīgā apvienošana" ietvēra arī patstāvīgo darbu studiju kursos norādītājā apjomā. Drīzāk - tika pameklētas lekcijas, pārbaudījumos atgremojot lekcijās pausto informāciju, papildus neko daudz nelasot un kritiski neizvērtējot studiju literatūru. Darbs lielākajā daļā gadījumu diemžēl sniedz salīdzinoši vienpusēju perspektīvu - to, kas ir nepieciešama darba tirgū. Un tur tad arī ir tie speciālisti, kas regulējumu var pavērtēt virspusēji, konkrētu darbā konstatētu lietu ietvaros.

Te parādās, ka augstākajai izglītībai jābūt ne vien vērstai uz darba tirgus prasību nodrošināšanu, bet arī uz iespēju sniegšanu - iespēju absolventam spēt kritiski izvērtēt to, kā, iespējams, gadu gadiem tiek darīta darbība X un cik pamatoti X tiek darīta.
Man nav vienalga
2. Jūnijs 2020 / 12:34
0
ATBILDĒT
Komentāra 1. daļa

Lasīju ar patiesu interesi! Paldies autorei!

Šie, protams, nav vienīgie augstākās izglītības kontekstā risināmie jautājumi. Pilnībā pievienojos autorei apgalvojumā, ka augstākā izglītība un zinātne ir dārga. Taču – vai apzināmies tās patieso cenu un dārdzību? Saistībā ar COVID-19 izraisīto ārkārtas situāciju valstī publiski izskanēja studentu akcija “Gribu studēt”. Tajā tiek aktualizēts, manuprāt, ilgstoši sasāpējis jautājums – strādājošie studenti.

Pirmkārt – par studiju darba organizāciju. Ir vispārzināms, ka studiju process ietver ne vien klātienes nodarbības, bet arī studējošā patstāvīgo darbu. Tradicionāli viena studiju semestra laikā studējošais apgūst studiju kursus, kuru kopējā vērtība veido 20 kredītpunktus. Diviem kredītpunktiem semestra laikā atbilst 80 akadēmiskās stundas studējošā darba – gan lekcijas un praktiskās nodarbības, gan patstāvīgais darbs. Ievērojot Augstskolu likuma 1. panta 1. punktā noteikto, vienas akadēmiskās stundas ilgums ir 45 minūtes. Tātad divus kredītpunktus vērts studiju kurss semestrī no studējošā prasa, kā minimums, 60 stundas. Izrietoši 20 kredītpunkti no studējošā prasa , kā minimums, 600 stundas darba. Akadēmiskā semestra garums tradicionāli ir 20 nedēļas. Tas nozīmē, ka nedēļā studējošajam studijām formāli jāvelta vismaz 30 stundas laika, no kurām maksimāli 12 ir lekcijas/semināri.

Otrkārt – par iespēju strādāt studiju laikā. Vadoties no darba likuma 131. panta, varētu apgalvot, ka normāli (lasi – veselīgi un cilvēka cienīgi) ir veltīt darbam ne vairāk kā 40 stundas nedēļā. Ar “darbu” šajā kontekstā būtu saprotamas arī studijas. Ņemot vērā, ka, piemēram, atbilstoši Latvijas Universitātes Akadēmiskās ētikas kodeksa 3.2.1. apakšpunktam studijas ir prioritārs studējošo pienākums un darbs nedrīkst būt attaisnojums nenokārtotām akadēmiskajām saistībām, studējošais, gādājot par savu veselību, darbam drīkstētu veltīt ne vairāk kā 10 stundas nedēļā.

Treškārt – par sociālo realitāti. Kas ir vidējais students? Manuprāt, ir trīs realitātes. Pirmā – ne visai labi situēta persona, kas izmanto studējošā kredītu un strādā 10 stundas nedēļā, kopējiem mēneša ienākumiem veidojot 200-300 euro, taču nereti tāpat pārtiek no ātri pagatavojamām nūdelēm; kultūras un sporta pasākumus neapmeklē. Otrā – students, kas strādā 40 stundas nedēļā, daļu no studiju patstāvīgā darba veic naktīs un brīvdienās, taču tāpat nenodrošina nepieciešamo patstāvīga darba akadēmisko stundu skaitu. Trešā – labi situēta persona, kas finansiāli var atļauties studijas un cilvēka cienīgu dzīvi ārpus studiju laika. Domājams, ka bakalaura studiju programmās dominē pirmās kategorijas pārstāvji, bet maģistra studiju programmās – otrās kategorijas pārstāvji. Piemēram, Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē studijas maģistra studiju programmā “Tiesību zinātne” tiek organizētas vienīgi ar lekciju plānojumu vakaros, lielākajai daļai studentu pa dienu strādājot.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties