Nav pārsteigums, ka divas tiesas vienas lietas ietvaros pie vienādiem faktiskiem apstākļiem var nonākt pie dažādiem tiesiskiem secinājumiem. Taču tiesas lēmums bērnam atgriezties valstī, no kuras viņš ticis prettiesiski pārvietots, vai liegt šo atgriešanu, proti, ļaujot bērnam palikt valstī, uz kuru tas ir ticis pārvietots, rada ietekmi uz bērna turpmāko dzīvi ne tikai no bērna tiesību viedokļa, bet daudz plašākā izpratnē, iespējams, pat absolūti mainot bērna dzīves gājumu.
Arī mums zināmajā K. Misānes lietā divas Latvijas tiesas sprieda pretēji. Pirmās instances tiesas lēmums1 bija par bērna atgriešanu no Latvijas uz Dienvidāfrikas Republiku (turpmāk – DĀR), savukārt Rīgas apgabaltiesas lēmums2 bija pilnīgi pretējs – noraidīt bērna atgriešanu uz DĀR. Šis lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Šajā rakstā autore sniedz koncentrētas piezīmes attiecībā uz abu Latvijas tiesu lēmumiem, kas noveda pie būtiska pavērsiena un bērna dzīves situācijas maiņas pēc viņa pārvietošanas uz Latviju. Tā nolūks ir juridiski analizēt šo situāciju, kura nebūt nav tik reta. Ņemot vērā, ka abas lietas ir sensitīvas un puses ir identificējamas, daudzi faktiskie apstākļi minētā raksta ietvaros netiks atklāti un analizēti.
Hāgas 1980. gada konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem3
Hāgas konvenciju piemēro gadījumos, lai atgrieztu bērnu, kuru prettiesiski ir aizvedusi vai aizturējusi persona, ar kuru bērnam pastāv ģimenes vai radniecības attiecības, proti, civiltiesiska rakstura attiecības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.