Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2020. gada 11. jūnija spriedumā lietā C-206/19 KOB atzina, ka likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.1 panta pirmās daļas 2. punkta f) apakšpunkts (turpmāk arī – nacionālā tiesību norma) neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (turpmāk – Direktīva 2006/123/EK) 9., 10. un 14. pantam. Šo jautājumu EST vērtēja, jo Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams vēlējās noskaidrot, vai likumā noteiktās prasības lauksaimniecības zemes iegādei, kuru vēlas veikt citas Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) dalībvalsts pilsoņi, nonāk / nenonāk pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 18., 49. un 63. pantam. Šajā kontekstā uzsverams, ka EST nevērtēja nacionālās tiesību normas atbilstību LESD, bet gan Direktīvas 2006/123/EK prasībām, lai gan minētās direktīvas prasības pārņemtas ar pavisam citiem nacionāliem normatīviem aktiem.
Vienlaikus uzsverams, ka konkrētās nacionālās tiesību normas ceļš nav bijis viegls. Pirms nacionālā tiesību norma tika noformulēta esošajā redakcijā, tika uzsākta pārkāpuma procedūra pret valsti saistībā ar likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" ietvertiem ierobežojumiem lauksaimniecības zemes iegādei.1 Par minēto izvērsti Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) informēja savās preses relīzēs jau 2015. un 2016. gadā,2 kā arī deputāti ir plaši diskutējuši.3 Tāpat pret šo nacionālo tiesību normu 2017. gada martā iebildumus pauda Valsts prezidents, nododot likumu otrreizējai caurlūkošanai.4 Tomēr, kā redzams, nacionālā tiesību norma tika pieņemta pēc otrreizējas caurlūkošanas tādā redakcijā, kādā tā šobrīd ir lasāma likumi.lv un kāda atzīta par neatbilstošu Direktīvai 2006/123/EK. Līdz ar to rodas jautājums: kādēļ šāda nacionālā tiesību norma tika pieņemta un kādēļ tā atzīta par neatbilstošu tieši Direktīvas 2006/123/EK 9., 10. un 14. pantam?
Tiesību normas pieņemšanas gaita
Jebkurai tiesību normai ir sava vēsture, un likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.1 panta pirmās daļas 2. punkta f) apakšpunkts nav izņēmums. Ņemot vērā šīs lietas kontekstu, kā arī plašās diskusijas, būtiski apskatīt procesu, lai gan tikai īsumā, kā un balstoties uz kādiem apsvērumiem minētā tiesību norma tika pieņemta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.