21. Jūlijs 2020 /NR. 29 (1139)
Redaktora sleja
Jau 64. un 37. reizi
2

Pirms dažām nedēļām, 6. jūlijā, stājās spēkā kopskaitā jau 37. grozījumi Kriminālprocesa likumā un 64. grozījumi Krimināllikumā, kuri, kā lasāms šī žurnāla slejās, šoreiz atstāj ietekmi arī uz kriminālprocesa piemērošanu un normu izpratni. Tas nozīmē, ka krimināltiesiskās jomas teorētiķiem un praktiķiem tieši tik daudz reižu ir bijis jāpielāgojas jaunam regulējumam. Šoreiz tas būs īpaši liels izaicinājums vairāku apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, šie grozījumi, kuru tiesībpolitiskais mērķis ir sekmēt kriminālprocesu ātrāku un efektīvāku izmeklēšanu un iztiesāšanu, tiek uzskatīti par būtiskiem, bet vienlaikus bez ievērības nevar atstāt faktu, ka daļa jauninājumu tiek vērtēta neviennozīmīgi. Par atsevišķiem jautājumiem izskanējušie viedokļi ir pat krasi pretēji. Vispārīgi runājot, uzskatu atšķirības un viedokļu dažādība, protams, ir loģiska demokrātiskas tiesiskas valsts parādība, taču, kā zināms, tiesību piemērošanu tā nemaz neatvieglo.

Otrkārt, ir veiktas izmaiņas gandrīz 80 Kriminālprocesa likuma pantos, un tas nav maz pat 914 pantu apjomīgam likumam. Uz grozījumu mērogu norāda arī šis "Jurista Vārda" izdevums, kurā sniegts tikai "pārskats" par būtiskākajiem jauninājumiem, kas tāpat prasa daudz vairāk par viena ierindas žurnāla apjomu. Divas no šī izdevuma autorēm – LU Juridiskās fakultātes profesores Ārija Meikališa un Kristīne Strada-Rozenberga – sava raksta ievadā norādījušas, ka tajā sniegts īss komentārs par, viņuprāt, svarīgākajiem grozījumiem. Sākotnēji, saņemot sūtījumu, tas šķita pat mazliet ķecerīgi – ja vienā žurnāla lappusē satilpst nedaudz virs 5000 rakstu zīmēm, tad autoru materiālā tādu bija aptuveni 160 000, turklāt ar atrunu, ka tas ir viedoklis tikai par svarīgākajiem grozījumiem. Par īsu komentāru to grūti nosaukt! Taču, izlasot šo rakstu, top skaidrs, ka autores patiesi vēl ir centušās būt lakoniskas, un viņu raksts iepretim veikto grozījumu apjomam un tvērumam pamatoti ir uzskatāms par īsu komentāru. Tajā gan ir norādes uz vairākiem jautājumiem, kuri prasītu padziļinātu pētījumu vai izvērstu apskatu.

Lai gan jaunā kārtība ir spēkā vien pāris nedēļas, profesores, kuras nešaubīgi ir autoritātes kriminālprocesa tiesībās un labi apzinās, ko saka, jau piedāvā grozīt dažus grozījumus, turklāt atsevišķus no tiem pat steidzami. Tas pamatā attiecināts uz pilnveidojumiem, kuriem, autoru vērtējumā, pietrūcis sistēmiska izvērtējuma. Tāpēc pamatoti prognozējams, ka diskusijas par jauno regulējumu noteikti neaprobežosies tikai ar līdzšinējo domapmaiņu likumprojektu izstrādes gaitā, kas jau norisinājusies gan Saeimā, gan arī vairākās "Jurista Vārda" publikācijās un citos forumos.

Neformālas atsauksmes par jauno kārtību, jo īpaši no aizstāvības puses, liek uzskatīt, ka domstarpības jaunā regulējuma piemērošanā ir teju neizbēgamas. Taču nedrīkst aizmirst, ka neatkarīgi no uzskatiem šis likums bija jāpiemēro jau vakar un būs jāpiemēro arī rīt, bet, ja likumam ir defekts, pastāv noteikta procedūra, kā to risināt. Tādēļ šobrīd visiem iesaistītajiem ir svarīgi nevis pretdarboties, bet sadarboties vismaz tādā mērā, lai iespējami efektīvāk un pilnīgāk tomēr tiektos uz Kriminālprocesa likuma mērķa sasniegšanu.

Viens no tā priekšnoteikumiem ir visu iesaistīto vienota (vismaz pietuvināta) izpratne par normu tvērumu un mērķi. Tādēļ nolūkā tiesību piemērotājiem dot šo atspēriena balstu šajā izdevumā jaunā kārtība izsijāta ne tikai caur tiesību doktrīnas sietu, bet savu skatījumu pauž arī likumdevēja pārstāvis Dr. iur. Andrejs Judins. Viņš, būdams Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs, konkrēto likumprojektu izstrādes procesā un grozījumu virzībā parlamentā ir bijis cieši klāt un labi pārzina jaunās kārtības būtību un kontekstu. Tāpēc cerams, ka šajā numurā publicētā informācija kopumā tiesību piemērotājiem palīdzēs gan pilnīgāk izprast jauno kārtību, gan arī pieņemt pārdomātus un kriminālprocesa mērķim atbilstošus lēmumus.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Matule S. Jau 64. un 37. reizi. Jurista Vārds, 21.07.2020., Nr. 29 (1139), 2.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 21. Jūlijs 2020 /NR. 29 (1139)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Max Headroom
21. Jūlijs 2020 / 16:05
1
ATBILDĒT
Tikko pamanīju, ka portālā ir "likvidēta" iespēja rakstus, domnīcas garadarbus un citus materiālus novērtēt ar "īkšķīti uz leju" - tātad balsotāji tiek aicināti paust vai nu labu, vai neko. Nelāgi un savā ziņā arī nedemokrātiski. It sevišķi, ņemot vērā, ka šeit gluži nav sociālie tīkli, kur mīnusošana var tikt izmantota kāda viedokļa vai tā paudēju "nogremdēšanai" un apslēpšanai varbūtējo lasītāju acīm.

Kas īsti notika? Kāds dikti saniķojās par pārāk daudziem mīnusiem pie kādas publikācijas(-ām)?
Sannija Matule > Max Headroom
22. Jūlijs 2020 / 10:42
0
ATBILDĒT
Paldies, kolēģi, par šo komentāru un vērojumu attiecībā uz izmaiņām - jā, patiesi dažas nedēļas portālā vairs nav ikonas "īkšķis uz leju". Par to, ka šīs izmaiņas nekādā mērā nevienam nav laupījušas iespēju pie raksta likt savus mīnusus jeb paust savu kritisko attieksmi, viedokli vai izteikt novērtējumu, vislabāk liecina šis Jūsu komentārs - Jums taču bija iespēja brīvi paust savu viedokli un uzdot jautājumu?! Un tāda ir ikvienam pie jebkura raksta, kas vien šeit publicēts. Tādēļ nevaru piekrist Jūsu secinājumam, ka balsotāji tiek aicināti paust vai nu labu, vai neko. Balsotāji ir brīvi savā izvēlē, un tie, kuriem ir griba un vajadzība nospiest īkšķi uz leju, to joprojām var darīt - komentāru iespēja, kā jau minēju, ir katram, un savu attieksmi var izpaust vārdos, nevis īkšķos, lai gan arī tādu komentāru logā var likt.
Kas attiecas uz juristu niķiem. Jā, arī tādi pastāv, bet tāda jau ir cilvēka daba. Taču mēs esam redakcija, kas pieņem lēmumus patstāvīgi, nevis balstoties uz apkārtējo emocijām vai iegribām. Bet, ja par lietas būtību - šis portāls iecerē radās pirms nepilniem 8 gadiem; un, ja var izteikties līdzībās, toreiz bija cita mode un aktualitātes. Laiki mainās, un ir mainījusies arī pieeja attiecībā uz rakstu novērtējuma rīkiem un mērķiem, tādēļ praksē pastāv dažādas iespējas un variācijas, un mūsu šā brīža izvēle iekļaujas mūsdienu modē.
Tā kā šajā procesā biju klāt, varu apgalvot, ka mūsu iecerē īkšķu mērķis vienmēr ir bija viens – novērtēt saturu, bet laika gaitā lasītāji ieviesa savas korekcijas, jo kādā brīdī īkšķi sāka pavērsties pret autoriem. Apmēram gadu monitorējām situāciju kontekstā ar informāciju no ārpuses, jo mums ir ziņas, kā atsevišķos gadījumos tika veidota + un – statistika, vēršoties pret konkrētiem autoriem, lai gan komentāros pie šiem rakstiem pat ierakstu pēc būtības nav. Mūsu lēmums balstās uz faktiem un argumentiem, kurus publisku neiztirzāšu, jo redakcijas iekšējās lietas ir mūsu ziņā, taču nevienu mirkli nav bijis mērķis sargāt autorus no konstruktīvas un profesionālas kritikas. Pat aicinām uz to, ja ir objektīvs pamats!
Vai portāla lasītājiem pietrūkst “īkšķis uz leju”? Esat aicināti par to izteikties, viedokli noteikti uzklausīsim un izvērtēsim.
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties