Jautājums par procesuālo tiesību un pienākumu godprātīgu izmantošanu ir viena no pēdējo gadu aktualitātēm civilprocesā. Šis jautājums ir arī saistīts ar konkrētām sekām praksē, kur negodprātīgai tiesību realizācijai un pienākumu izpildei galvenokārt ir negatīva ietekme uz procesuālo ekonomiju. Tāpat civilprocesuālo pienākumu nepildīšana vai negodprātīga pildīšana bieži vien kaitē vai traucē citu personu likumīgajām interesēm.

Par procesuālo tiesību un pienākumu godprātīgu izmantošanu ir bijušas plašas diskusijas un vairākas pub­likācijas,¹ kas tikai liecina par minētās tēmas aktualitāti.

Šī raksta mērķis ir apskatīt procesuālo tiesību un pienākumu godprātīgu izmantošanu no tiesu prakses un ārvalstu regulējuma puses, mazliet pievēršoties arī dažiem svarīgiem vēsturiskiem pirmsākumiem.

Neliels ieskats vēsturē

Civilprocesuālais pušu pienākums izmantot savas tiesības un izpildīt pienākumus godprātīgi tika nostiprināts Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) vienlaicīgi ar tā pieņemšanu 1998. gadā. Neskatoties uz minētās normas esamību, praksē godprātības pienākuma ievērošanai ilgstoši bija vairāk deklaratīvs raksturs, kas daļēji bija saistīts ar procesuālo sankcijas par pārkāpumu nepietiekamu regulējumu, godprātības pienākuma attiecināšanu tikai uz pusēm, kā arī citiem iemesliem un lietas dalībnieku "tiesāšanās kultūru".

Idejas stiprināt godprātīguma principu civilprocesā līdz ar tiesas iespējām vērsties pret to pārkāpumiem radušās vairāku gadu garumā un plašās diskusijās gan ar tiesnešiem, gan citu juridisko profesiju pārstāvjiem un mācībspēkiem. Jau 2012. gada valdības rīcības plāna "Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 114.1. apakšpunktā viens no norādītajiem mērķiem bija efektivizēt lietu izskatīšanas procesu un izlīdzināt tiesu noslodzi.² Kā būtisku pagrieziena punktu var atzīmēt 2014. gada 27. janvāra Tieslietu padomes sēdes lēmumu, kurā konceptuāli tika atbalstīts risinājums, kas paredz lietas dalībnieku atbildības pastiprināšanu par negodprātīgu tiesību izmantošanu civilprocesā, tiesas maldināšanu, tostarp paredzot arī civilprocesuālās sankcijas par šiem pārkāpumiem.³

CPL grozījumi

Ar mērķi palielināt tiesas rīcības brīvību, veicinot godprātīgu lietas dalībnieka tiesību un pienākumu izmantošanu un cieņu pret tiesu, CPL 9. nodaļa "Civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja" tika papildināta ar 73.¹ pantu (2015. gada 23. aprīļa Grozījumiem Civilprocesa likumā,⁴ kas stājās spēkā 2015. gada 26. maijā).

Kopumā ar minētajiem CPL grozījumiem tika ieviestas jaunas un arī salīdzinoši bargas civilprocesuālās sankcijas par tiesas maldināšanu, necieņas izrādīšanu pret tiesu, negodprātīgu tiesību un pienākumu izmantošanu, kā arī lietas novilcināšanu, tostarp paredzot arī civilprocesuālās sankcijas par šiem pārkāpumiem.

Papildus CPL 73.¹ pantam 2015. gada 26. maijā CPL stājās spēkā arī grozījumi, kas nostiprina "patiesības paušanas pienākumu" civilprocesā.