Atziņa, ka nevainīguma prezumpciju spēj aizskart publiski izteikumi, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) atziņās nostiprinājusies tikai 20. gadsimta nogalē. Kopumā, ECT ir atzinusi, ka runas brīvība un tiesības uz taisnīgu tiesu, kuras sevī ietver nevainīguma prezumpciju, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (turpmāk – ECK) tiek aizsargātas vienlīdzīgi. Tādēļ starp šīm tiesībām ir jāatrod līdzsvars, piemērojot līdzīgu shēmu, kā līdzsvarojot runas brīvību ar personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Proti, tiek vērtēts: veids, kādā informācija tika iegūta; informācijas saturs un atspoguļojums; aktualitāte sabiedriskai diskusijai; ietekme uz kriminālprocesu; soda samērīgums (ja piemērots izteikuma autoram).¹

Tiesu varas pārstāvju paziņojumi

Nepieciešamība tiesu varas pārstāvjiem atturēties no izteikumiem, kas varētu liecināt par jau izveidojušos viedokli par personas vainu, šķiet pašsaprotama.

Saistībā ar tiesnešu paziņojumiem EC tiesu praksē atrodamas arī lietas pret Latviju. To starpā lieta "Lavents pret Latviju", kurā tika vērtēti tiesneses komentāri medijiem par tiesas procesa virzību. Konkrētajā lietā tika aplūkoti tiesneses izteikumi laikrakstā, kurā viņa sniedza savu ieskatu par viņas izskatīšanā esošās krimināllietas gaidāmo iznākumu. Proti, tiesnese medijiem atklājusi, ka sagaidāma apsūdzētā notiesāšana vai daļēja attaisnošana. Pilnīgas attaisnošanas iespēja tika noraidīta. Turklāt intervijā tiesnese norādīja uz faktu, ka visas izvirzītās apsūdzības apsūdzētais ir noraidījis, ierosinot viņam pierādīt sevi attaisnojošos apstākļus.

ECT atzina, ka šādi izteikumi dod pietiekamu pamatu apsūdzētajam apšaubīt tiesas objektivitāti.² Lai arī burtiskā nozīmē netika norādīts uz personas vainu, ECT norādīja, ka izteikums liek pietiekami noprast, ka tiesnese apsūdzēto uzskata par vainīgu. Lietas ietvaros ECT pat paudusi bažas, ka pārāk šaura izteikumu tulkošana varētu novest pie ECK 6. panta otrās daļas neefektīvas piemērošanas. Šī iemesla dēļ izteikums tika atzīts par pretrunā esošu nevainīguma prezumpcijai.³

Lai arī šis piemērs var šķist pietiekami viennozīmīgs, tas rada iespēju plašākai diskusijai. No ECT atziņām var secināt, ka izteikumiem, lai tie radītu nevainīguma prezumpcijas aizskārumu, nav jābūt ar burtisku norādi uz personas vainu. Galvenā nozīme pievēršama tam, kā to uztver informācijas saņēmēji. Ņemot vērā, ka ECT izprast izteikumu nozīmi dažādās Eiropas Padomes valstu valodās var būt objektīvi sarežģīts uzdevums, šo jautājumu jau pirmsākumā pilnvērtīgāk spējīgas risināt tieši nacionālās tiesas.