Tēze: Apsūdzētai personai ir pienākums samaksāt valstij procesuālos izdevumus par advokāta darba samaksu, kas radušies, lemjot jautājumu par apcietinājuma piemērošanu sakarā ar apsūdzētās personas izvairīšanos no tiesas, arī gadījumā, ja apsūdzētā persona, pabeidzot pirmstiesas procesu, aizstāvi tiesā nav vēlējusies.

Ievads

Kriminālprocesa ātram, efektīvam, taisnīgam un arī pēc iespējas ekonomiskākam risinājumam ir vairāki priekšnosacījumi. Viens no tiem ir saistīts ar kriminālprocesā iesaistīto personu attieksmi pret kriminālprocesuālo pienākumu ievērošanu.

Centrālā figūra kriminālprocesā ir persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tostarp apsūdzētā persona, no kuras uzvedības lielā mērā ir atkarīgs, vai kriminālprocess tiks pabeigts pēc iespējas ātrāk un bez liekiem procesuālajiem izdevumiem. Ne vienmēr apsūdzētās personas ir ieinteresētas ātrā kriminālprocesa pabeigšanā, tāpēc bieži neievēro savus procesuālos pienākumus un izvairās no tiesas. Lai kriminālprocesu varētu pabeigt, tiesai jāpielieto procesuālie piespiedu līdzekļi, tostarp apcietinājums, kas rada papildu procesuālos izdevumus, jo ir jāpieaicina aizstāvis, kuram valsts samaksā par darbu.

Ņemot vērā, ka advokāta darba samaksas izdevumi valstij rodas tieši apsūdzēto personu ļaunprātīgas rīcības rezultātā, būtu loģiski radušos izdevumus notiesājoša sprieduma gadījumā likt samaksāt šīm personām.

Tomēr praksē tiesnešiem ir izveidojusies atšķirīga izpratne par to, vai no apsūdzētām personām ir jāpiedzen advokāta darba samaksas izdevumi, ja pati apsūdzētā persona nebija izteikusi lūgumu nodrošināt valstij aizstāvi tiesā.