Jurisprudence ar retiem izņēmumiem ir konservatīva un vairumā gadījumu cenšas nevis "skriet pa priekšu" notikumiem un sabiedrības vēl neapjaustajām vajadzībām, bet drīzāk uz tām reaģēt un piedāvāt racionāli fiksēt jau notikušās priekšstatu un vērtību izmaiņas, jauna veida reālijas un attiecības.

Tieši šādā veidā vēstures gaitā tiesiskais regulējums ir reaģējis, piemēram, uz nepieciešamību juridiski "nokārtot" jaunus cilvēku attiecību modeļus (piemēram, sieviešu emancipācija, darba tiesības, cilvēktiesību nostiprināšanās, viendzimuma attiecību dekriminalizācija, mākslīgā apaugļošana utt.), aizvien evolucionējošus un jaunus komercdarbības veidus un netaisnīgu pārmērību ierobežojumus (franšīze, monopola aizliegums, patērētāju tiesības, pūļa finansēti projekti utt.).

Neapšaubāmi, jurisprudence seko arī cilvēces tehnoloģiskajai attīstībai. Pašlaik grūti iedomāties, bet pilnīgi noteikti liels pārbaudījums savulaik bija, piemēram, automašīnu un vilcienu radīto risku juridiskais regulējums un ceļu satiksmes noteikumu ieviešana.

Pašlaik, kad esam iesoļojuši kārtējās tehnoloģiskās – šoreiz digitālās – revolūcijas posmā un tās nestajā informācijas laikmetā, rodas atkal jauni, ar šiem procesiem un to radītajām cilvēcisko attiecību pārmaiņām saistīti izaicinājumi.

Sekot Latvijas tiesiskās sistēmas attīstībai, meklēt problēmas un piedāvāt risinājumus likumdošanai un tiesību piemērošanai – tāds ir "Jurista Vārda" pastāvīgais uzdevums, ko redakcija cenšas īstenot sadarbībā ar labākajiem Latvijas tiesību zinātniekiem un praktiķiem. Arī digitālā laikmeta "nospiedumiem" un ietekmēm uz mūsu tiesisko sistēmu esam pievērsušies regulāri (daudzas publikācijas par dažādām informācijas laikmeta tiesību problēmām, JV 1000. numura konferences sekcija "Jurists digitālajā laikmetā", tematiskie laidieni "Tieslietas digitālajā laikmetā", "Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas komentāri un vadlīnijas" utt.).

Bet šodien ar lielu gandarījumu nododam lasītāju vērtējumam "Jurista Vārda" grāmatžurnālu, kas veltīts vienai konkrētai un vienlaikus ļoti plašai digitālā laikmeta parādībai, faktiski tās stūrakmenim – datiem.

Visticamāk, lielākā daļa no mums nemaz neapjauš datu aprites nozīmi un ietekmi uz mūsu dzīvi. Tomēr šāda ietekme ir nevis potenciāla, bet ļoti reāla – datu plūsmas jau šobrīd caurauž aizvien lielāku tehnoloģiskās pasaules daļu, turklāt dati ir ne vien neaptveramas peļņas avots digitālajā uzņēmējdarbībā, bet nes līdzi arī risku, ka ar jebkuru cilvēku tiek aizvien vairāk manipulēts, viņam pašam to neapjaušot, un pieaug varbūtība, ka informācijas laikmeta sabiedrības locekļi paradoksālā kārtā no "subjektiem", kas apveltīti ar brīvu gribu, kļūst par "objektiem", kuru rīcību ietekmē datu plūsmu analizējošs mākslīgais intelekts.

Katrs, kurš kaut reizi ir iepircies internetā, būs pamanījis, kā viņu pēc tam "vajā" attiecīgā preču segmenta piedāvājums. Katrs, kurš tīmeklī ir pievērsis uzmanību noteikta veida informācijai (par politisku strāvojumu, mūzikas žanru, hobiju utt.), gluži nemanot būs ticis "ietīts" saturiski "atbilstošas" informācijas "kapsulā". Datu aprite nes līdzi arī milzīgus drošības apdraudējumus – gan valstu, gan privātpersonu līmenī (kiber­uzbrukumi valstu armijām, transporta regulēšanas un finanšu aprites sistēmām, ārstniecības iestāžu datubāzēm utt.). Un tikai pēdējos gados pieaug apjausma, cik efektīvi, manipulējot ar informāciju, var ietekmēt cilvēku noskaņojumu un sagraut līdz tam labi funkcionējošas sabiedrības. Savukārt Covid pandēmijas kontekstā daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā, lielu pretreakciju izraisīja aicinājums lejuplādēt aplikācijas, kas ļautu izsekot potenciālos kontaktus ar vīrusa nēsātājiem. Diemžēl mēs pat neapjaušam (un līdz ar to neprotestējam), cik daudz datu par sevi jau esam labprātīgi – apzināti vai neapzināti – nodevuši un turpinām nodot visdažādāko uzņēmumu un institūciju rīcībā.

Redakcija īpaši pateicas šī laidiena viesredaktorei, LU Juridiskās fakultātes doktorantei Viktorijai Soņecai par iniciatīvu veidot datu aizsardzībai un izmantošanai veltītu tematisko žurnālu, kā arī visiem lietpratējiem, kas atsaucās viņas priekšlikumam gatavot publikācijas.

No Viktorijas iedvesmojošā entuziasma, kā arī 30 autoru un redakcijas kopdarba ir izdevies patiešām daudzpusīgs un daudzviet satura ziņā noteikti pirmreizējs rakstu krājums, ko pamatoti varam dēvēt par grāmatžurnālu (žurnāla laidienu ar grāmatas cienīgu apjomu un paliekošu vērtību)! To saņems visi "Jurista Vārda" abonenti, bet citi interesenti varēs iegādāties atsevišķi.

Lai, lasot šo "Jurista Vārda" grāmatžurnālu, izdodas gūt jaunas zināšanas un vērtīgas atziņas par tieslietām un cilvēku digitālā laikmeta datu pasaulē!