Ievads

Modernās tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu mūsdienu dzīves sastāvdaļu. Arī veselības aprūpē tiek izmantotas mākslīgajā intelektā balstītas robottehnoloģijas, kuras atšķirībā no cilvēka var strādāt bez atpūtas, ir ātrākas un precīzākas. Tomēr nenoliedzami mākslīgā intelekta izmantošana veselības aprūpē ir saistīta ar juridiska un ētiska rakstura problēmām.¹ Vai varam būt pārliecināti, ka robotu darbs vienmēr ir nekļūdīgs? Vai veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējam ir tiesības atteikties no mākslīgā intelekta robottehnoloģiju izmantošanas attiecībā uz viņu? Vai robottehnoloģija var pilnīgi vai daļēji aizstāt cilvēkus – ārstniecības personas?

Rakstā tiek izskatīts jautājums par mākslīgā intelekta izmantojamības tiesiskajām un praktiskajām problēmām veselības aprūpē. Eiropas Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku (2015/2103(INL)), Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai "Mākslīgais intelekts Eiropai", kā arī Eiropas Komisijas Baltā grāmata Eiropas kopējai pieejai mākslīgā intelekta tehnoloģiju jomā iezīmē tiesiskā rakstura problēmajautājumus attiecībā uz mākslīgā intelekta regulējumu ne tikai Eiropas Savienības līmenī, bet arī nacionālajā līmenī, tostarp jautājumos, kas attiecas uz mākslīgo intelektu veselības aprūpē. Tādējādi raksta mērķis ir izpētīt tiesiskā regulējuma problemātiku un attīstības perspektīvas mākslīgā intelekta izmantojamībai veselības aprūpē. Publikācijas sagatavošanai galvenokārt izmantotas šādas izpētes metodes: analītiskā, vēsturiskā un salīdzinošā.

Mākslīgā intelekta robottehnoloģiju izmantojamības tiesiskie aspekti

Mākslīgais intelekts ir kļuvis par vienu no ikdienas dzīves sastāvdaļām vairākās jomās, piemēram, aizsardzības nozarē, tiesībsargājošo iestāžu ikdienas darbībā, finanšu un banku pakalpojumu sfērā, kosmosa izpētē, kā arī veselības aprūpes jomā. Piemēram, šobrīd Latvijā ar mākslīgo intelektu apveltīta programma apstrādā dažādus standarta radioloģiskos attēlus, datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumus, veicot pēc būtības cilvēka prāta darbības.

Mākslīgais intelekts veselības aprūpē šobrīd ir spējīgs noteikt diagnozes, analizēt pacienta vispārējo stāvokli. Mākslīgā intelekta risinājumus plānots ieviest arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbā, kur mākslīgais intelekts, analizējot iepriekšējos līdzīgos gadījumus, piedāvās konkrētus risinājumus.²

Ar mākslīgo intelektu saprotam intelektuālās uzvedības automatizāciju,³ ko varētu definēt kā cilvēka intelektuālās darbības praktiskās izpausmes pilnīgu vai daļēju aizstāšanu ar robotu veiktām darbībām.