Ievads

Pēdējā desmitgadē digitālā tirgus attīstība ir būtiski mainījusi patērētāju iepirkšanās paradumus. Uz patērētāju personas datiem balstītais mārketings, digitālais platformu tirgus un digitālais dizains ir radījis bezgalīgas iespējas gan patērētājiem, gan komersantiem. Tai pašā laikā līdztekus ieguvumiem un pozitīvajiem aspektiem patērētāji saskaras ar jauniem izaicinājumiem, lielāku mudinājumu¹ (nudge) un manipulāciju risku. To rezultātā patērētājs var izšķirties par tādu rīcību vai pieņemt lēmumu saistībā ar darījumu, kādu citādi nebūtu pieņēmis. Līdz ar to šīs novitātes ir novedušas pie nevienlīdzīgām tiesiskajām un ekonomiskajām attiecībām starp patērētāju un komersantu. Šādās attiecībās lielākoties zaudējumi tiek radīti tieši patērētājiem. Ņemot vērā, ka par patērētāju tiesību un personas datu tiesību aizsardzības normatīvo aktu regulējuma ievērošanu ir atbildīgas personas, kas veic tirgvedību un piedāvā pakalpojumus patērētājiem, ceļvedis to praktiskā piemērošanā būtu svarīgs avots godīgas komercprakses veicināšanā šajā nozarē.

Līdz šim savā pētnieciskajā darbībā autore ir rosinājusi diskursu par to, kā digitālais tirgus, uz patērētāju personas datiem balstītais mārketings un digitālais dizains ietekmē patērētāja uzvedību un kā nevienlīdzīgā situācija starp patērētāju un komersantu var tikt mazināta.² Taču šī raksta mērķis ir apkopot autores līdzšinējo pētījumu rezultātus, izstrādāt būtiskākās vadlīnijas komersantiem (digitālo pakalpojumu sniedzējiem, tirgotājiem un digitālā satura radītājiem) par to, kas jāzina un jāievēro, lietojot patērētāju personu datus digitālajā mārketingā. Ievērojot to, ka šī raksta apjoma ietvaros nav iespējams vispusīgi aplūkot visus patērētāju tiesību un personas datu aizsardzības mijiedarbības aspektus, tad kā šī raksta objekts tiek izvirzīts digitālais mārketings, kas izpaužas patērētājiem adresētās personalizētās reklāmās.