Pēc Google Spain sprieduma, kas iepazīstināja Eiropu ar tiesībām tikt aizmirstam interneta meklētājprogrammās, pieņemšanas radušies jauni jautājumi tiesību tikt aizmirstam kontekstā. Vairāki no tiem saistīti ar īpašu kategoriju jeb sensitīvu personas datu apstrādi interneta meklētājprogrammās.¹ Šī raksta mērķis ir iezīmēt atbildes uz dažiem no tiem. Pirmkārt, tiks aplūkots, vai interneta meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēji vispār drīkst apstrādāt īpašu kategoriju jeb sensitīvos personas datus. Otrkārt, tiks analizēts, kādi kritēriji ņemami vērā, meklējot samērīgumu starp šādu datu apstrādes nepieciešamību izteiksmes brīvības nodrošināšanai un datu subjekta tiesībām tikt aizmirstam interneta meklētājprogrammās.

Jāatzīmē, ka šobrīd teju ikkatrs interneta lietotājs apzinās, ka dažādas interneta vietnes un interneta meklētājprogrammas nav izņēmums, apstrādājot lietotāju datus, tostarp sensitīvus personas datus. Tādēļ izdarāma atruna, ka šajā publikācijā aplūkota īpašu kategoriju personu datu apstrādes problemātika tieši tiesību tikt aizmirstam interneta meklētājprogrammās kontekstā. Kaut arī publikācijas tēma var šķist samērā šaura, tajā paustās atziņas – jāteic gan, ka ar piesardzību – varētu attiecināt arī uz īpašu kategoriju personas datu apstrādi interneta vidē citās situācijās.

Datu apstrādes tiesiskums

2020. gada augustā, veicot interneta meklēšanu pēc atslēgvārdiem "Rebeka Koha", vairāki meklēšanas rezultāti vēsta par sportistes reliģiskās pārliecības maiņu. Vai interneta meklētājprogrammām ir tiesisks pamats apstrādāt šos personas datus, kas uzskatāmi par sensitīviem?

Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – VDAR) 9. pants noteic, ka īpašas kategorijas personas datus – tādus, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību un dalību arodbiedrībās, ģenētiskos, biometriskos, veselības datus vai datus par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju² – apstrādāt drīkst tikai noteiktos izņēmuma gadījumos.³ Uz personas datu apstrādi interneta meklētājprogrammās varētu būt attiecināmi vien daži no tiem – kad datu subjekts nepārprotami sniedzis savu piekrišanu sensitīvo datu apstrādei, apstrādāti tiek datu subjekta paša publiskotie dati vai apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ.⁴ Tomēr, aplūkojot šos kritērijus tuvāk, secināms, ka interneta meklētājprogrammām varētu būt visai grūti uz tiem atsaukties.