6. Oktobris 2020 /NR. 40 (1150)
Skaidrojumi. Viedokļi
Īpašu kategoriju personas datu apstrāde interneta meklētājprogrammās
Mg. iur.
Lolita Buka
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante 

Pēc Google Spain sprieduma, kas iepazīstināja Eiropu ar tiesībām tikt aizmirstam interneta meklētājprogrammās, pieņemšanas radušies jauni jautājumi tiesību tikt aizmirstam kontekstā. Vairāki no tiem saistīti ar īpašu kategoriju jeb sensitīvu personas datu apstrādi interneta meklētājprogrammās.1 Šī raksta mērķis ir iezīmēt atbildes uz dažiem no tiem. Pirmkārt, tiks aplūkots, vai interneta meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēji vispār drīkst apstrādāt īpašu kategoriju jeb sensitīvos personas datus. Otrkārt, tiks analizēts, kādi kritēriji ņemami vērā, meklējot samērīgumu starp šādu datu apstrādes nepieciešamību izteiksmes brīvības nodrošināšanai un datu subjekta tiesībām tikt aizmirstam interneta meklētājprogrammās.

Jāatzīmē, ka šobrīd teju ikkatrs interneta lietotājs apzinās, ka dažādas interneta vietnes un interneta meklētājprogrammas nav izņēmums, apstrādājot lietotāju datus, tostarp sensitīvus personas datus. Tādēļ izdarāma atruna, ka šajā publikācijā aplūkota īpašu kategoriju personu datu apstrādes problemātika tieši tiesību tikt aizmirstam interneta meklētājprogrammās kontekstā. Kaut arī publikācijas tēma var šķist samērā šaura, tajā paustās atziņas – jāteic gan, ka ar piesardzību – varētu attiecināt arī uz īpašu kategoriju personas datu apstrādi interneta vidē citās situācijās.

 

Datu apstrādes tiesiskums

2020. gada augustā, veicot interneta meklēšanu pēc atslēgvārdiem "Rebeka Koha", vairāki meklēšanas rezultāti vēsta par sportistes reliģiskās pārliecības maiņu. Vai interneta meklētājprogrammām ir tiesisks pamats apstrādāt šos personas datus, kas uzskatāmi par sensitīviem?

Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – VDAR) 9. pants noteic, ka īpašas kategorijas personas datus – tādus, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību un dalību arodbiedrībās, ģenētiskos, biometriskos, veselības datus vai datus par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju2 – apstrādāt drīkst tikai noteiktos izņēmuma gadījumos.3 Uz personas datu apstrādi interneta meklētājprogrammās varētu būt attiecināmi vien daži no tiem – kad datu subjekts nepārprotami sniedzis savu piekrišanu sensitīvo datu apstrādei, apstrādāti tiek datu subjekta paša publiskotie dati vai apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ.4 Tomēr, aplūkojot šos kritērijus tuvāk, secināms, ka interneta meklētājprogrammām varētu būt visai grūti uz tiem atsaukties.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties