Multilaterālisma nozīme Latvijas ārpolitikā

Latvijai kā nelielai Eiropas valstij globalizācijas apstākļos valsts un sabiedrības attīstība un labklājība lielā mērā ir atkarīga no spējas efektīvi darboties starptautiskajā vidē. No vienas puses, līdzīgi kā vairumam nelielu valstu, arī Latvijas rīcībā ir ierobežoti cilvēku un materiālie resursi diplomātijas īstenošanai. No otras puses, lai arī Latvija pēc iedzīvotāju skaita, ekonomiskās spējas un teritorijas lieluma viennozīmīgi ir ierindojama mazo valstu grupā, tomēr atbilstoši tradicionālajiem rīcības kapacitātes un ievainojamības konceptiem Latvija ir sasniegusi daudz vairāk, nekā starptautiskajā vidē no šādām valstīm tiek sagaidīts. Pilnībā atsvabinoties no padomju sistēmas, atjaunojot demokrātiju, iekļaujoties Rietumu struktūrās un balstoties uz tiesiskuma principiem, Latvija ir kļuvusi par līdzvērtīgu spēlētāju un uzticamu partneri starptautiskajās attiecībās. Latvija savā ārpolitikā novērtē multilaterālās diplomātijas nozīmi, jo tādējādi tiek palielināta valsts iesaiste un daudzkāršota ietekme reģionālu un globālu jautājumu risināšanā.

Latvijai ANO kalpo par starptautiskās sadarbības platformu labvēlīgas starptautiskās vides stiprināšanai. ANO formāts ir unikāls ar to, ka sniedz iespēju veidot attiecības ar visām, arī tālām valstīm, ar kurām ikdienā nav ciešas sadarbības un kontaktu. Latvijas ārpolitikā daudzpusējā sadarbība jeb multilaterālisms ir ārkārtīgi nozīmīgs, un to nosaka mūsu nacionālās intereses un nepieciešamība aizstāvēt noteikumos un tiesībās balstītu starptautisko sistēmu, lai saglabātu globālo drošību, stabilitāti un paredzamību. Multilaterālisms lielā mērā no Latvijas pozīcijām ir uzlūkojams kā aizsardzības instruments pret lielvalstu patvaļīgu rīcību. Tāpēc Latvija pašlaik aktīvi piedalās Francijas un Vācijas izveidotajā "Multilaterālisma stiprināšanas aliansē", kas apvieno līdzīgi domājošas valstis.

Latvijai aktīva iesaiste starptautiskajās organizācijās ir bijusi dabīga izvēle. Mūsu interesēs ir, lai ANO un tās dalībvalstis saglabātu, sargātu un atbalstītu valstu attiecību ietvaru, kas balstīts starptautisko tiesību normās, kopīgās diskusijās un labākā risinājuma meklējumos.

Latvijas intereses ANO

Latvijas ārpolitikas formula ir vienlaikus gan vienkārša, gan kompleksa – analizēt globālo starptautisko vidi, definēt savas intereses un tad savienot tās ar savām iespējām.

Neraugoties uz to, ka ANO savā darbībā ir daudzfunkcionāla un nodarbojas gandrīz ar visiem iespējamiem starptautiskās politikas jautājumiem, tās galvenais uzdevums atbilstoši statūtiem ir starptautiskā miera un drošības uzturēšana. Starptautiskā valstu teritoriālā integritāte un suverenitāte, kā tas ir noteikts ANO statūtu mērķos un principos, ir jāievēro visiem. Lai panāktu deeskalāciju un konflikta politisku risinājumu, ir būtiski, ka agresoram skaidri norāda uz sekām, apņēmīgi izdara starptautisku spiedienu un sauc pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem. Tādēļ Latvija kopā ar starptautisko sabiedrību īsteno stingru un nelokāmu neatzīšanas politiku attiecībā uz Krimas pretlikumīgo aneksiju. To turpinām darīt ANO ietvaros, kur esam bijuši konsekventi, atgādinot arī par ieilgušajiem konfliktiem Eiropas Savienības kaimiņu reģionos un pieprasot to risināšanu. Baltijas valstu vēsture ir pierādījums starptautisko tiesību un tiesiskuma morālajam spēkam. Šie jautājumi starptautiskajai sabiedrībai ir jārisina aktīvāk.

Sasniegt ilgtspējīgu attīstību nebūs iespējams, ja netiks stiprinātas cilvēktiesības. Pamatbrīvības un cilvēktiesības pieder pie pašām galvenajām ANO pamatvērtībām, un ANO jāspēj šīs vērtības aizstāvēt jebkurā situācijā: vai tā būtu miermīlīgo protestu brutāla apspiešana Baltkrievijā, Sīrijas civiliedzīvotāju bombardēšana, Krimas tatāru vajāšana, ko veic Krievijas varasiestādes, rohindžu slepkavības Mjanmā vai cilvēktiesību pārkāpumi jebkur citur. Arī brīva prese joprojām ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu mieru, taisnīgumu un cilvēktiesības. Tāpēc ANO Cilvēktiesību padomei un cilvēktiesību monitoringa mehānismiem ir jāspēj ātri reaģēt uz cilvēktiesību pārkāpumiem jebkurā pasaules malā. Mūsdienu informācijas telpā noslēpt smagus cilvēktiesību pārkāpumus, tādējādi padarot tos par nebijušiem, vairs nav iespējams. Latvija ir aktīvi iesaistījusies Cilvēktiesību padomes efektivitātes uzlabošanas reformā.

Latvijai, piedaloties Eiropas Savienības pozīciju veidošanā, būtiski ir arī visi ANO dienaskārtības jautājumi. Gan caur Eiropas Savienības attīstības politiku, gan veidojot savu attīstības sadarbības politiku, Latvija ir kļuvusi no saņēmējvalsts par donorvalsti.

Sniedzot atbalstu citiem un uzņemoties atbildību par globālo drošību, tai skaitā iesaistoties ANO miera uzturēšanā, arī Latvijas ārpolitika ir kļuvusi globāla. Kopš 2016. gada Latvija piedalās ANO miera uzturēšanas misijā Mali. Latvija ir arī dalībniece globālajā koalīcijā pret Isil/Daesh. Pēdējos gados esam uzņēmušies līderību globālajos ieroču eksporta kontroles veicināšanas procesos Ieroču tirdzniecības nolīguma un Kodolpiegādātāju grupas ietvaros. Latvija kā Ieroču tirdzniecības nolīguma prezidējošā valsts aktualizēja jautājumu par nekontrolētas konvencionālo ieroču aprites ietekmi uz dzimumu vērstas vardarbības eskalāciju konfliktu reģionos un vienotas starptautiskas rīcības nepieciešamību, lai ar šo problēmu cīnītos.

Latvija ANO ir virzījusi savas nacionālās intereses un iniciatīvas arī jomās, kurās mums ir īpaši sasniegumi un ekspertīze. Šis princips ir vadījis izvēles Latvijas un ekspertu virzīšanai darbam konkrētās ANO institūcijās. Latvijai ir uzkrāta būtiska ekspertīze cīņā pret dezinformāciju. Vēršot uzmanību uz sabiedrības noturību pret dezinformāciju kā vienu no hibrīdās drošības veidiem, Latvija šovasar ANO Ģenerālajā asamblejā virzīja globālo aicinājumu vērsties pret dezinformācijas izplatīšanu, nepatiesas vai sagrozītas informācijas tīšu izstrādi un izplatīšanu Covid-19 krīzes laikā jeb infodēmiju. Šo Latvijas rosināto iniciatīvu atbalstīja vairākums ANO dalībvalstu – 130 no 193, kā arī Eiropas Savienība. Latvijas virzītā iniciatīva apliecināja, cik būtiska ir piekļuve brīvai, uzticamai, faktos balstītai, precīzai un zinātniski pamatotai informācijai un brīviem, atbildīgiem plašsaziņas līdzekļiem. Arī ANO ģenerālsekretārs un citas ANO sistēmas organizācijas Covid-19 krīzes iespaidā aktualizēja šo jautājumu aicinājumā ANO dalībvalstīm ar nosaukumu Verified.

Caur dalību UNESCO Starptautiskās programmas komunikācijas attīstībai starpvaldību padomē Latvija jau ilgstoši sniedz aktīvu ieguldījumu UNESCO darbā ar medijpratības, vārda un mediju brīvības, kā arī žurnālistu drošības jautājumiem. Latvija aktīvi rosina sieviešu aktīvāku pārstāvību starptautisko konfliktu risināšanā.

Latvija šobrīd ir ievēlēta arī ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomē (ECOSOC) uz trīs gadu termiņu. Darbība šajā ANO struktūrā dod iespēju piedalīties globāla līmeņa diskusijās jautājumos, kuros Latvijai ir laba atpazīstamība, piemēram, digitālo risinājumu, mākslīgā intelekta, inovatīvo vides tehnoloģiju, meža pārvaldības un dzimumu līdztiesības veicināšanas jautājumos. Balstoties uz iepriekš gūto pieredzi, Latvija jaunā kvalitātē iesaistīsies ar ilgtspējīgu attīstību, klimatu un digitālo vidi saistītu jautājumu virzībā. Latvija vēlas sniegt savu pienesumu ANO diskusijās par iespējām, ko ilgtspējīgai attīstībai sniedz digitalizācija, jaunās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts, vienlaikus identificējot arī drošības riskus, tostarp sociālekonomiskos, ko tie var radīt.

Pirms pieciem gadiem visas ANO dalībvalstis vienojās sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus līdz 2030. gadam. Ieguldījums cilvēka cieņas aizsardzībā, nabadzības izskaušana, noturības stiprināšana pret klimata pārmaiņām un ekonomiskā un sociālā progresa veicināšana samazinās konfliktu biežumu un nestabilitāti. Ja visas valstis veltīs patiesas pūles virzībā uz šiem mērķiem, tas palīdzēs novērst nestabilitāti un konfliktu pamatcēloņus. Tādēļ Latvijas darbība attīstības sadarbības jomā balstās labas pārvaldības, demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas, dzimumu līdztiesības un vides ilgtspējības principos. Turklāt, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, īpaši svarīga ir dzimumu līdztiesība. Tā ir būtisks priekšnoteikums taisnīgai un iekļaujošai ilgtspējīgai attīstībai, kā arī tautsaimniecības izaugsmei un labklājībai.

Latvija ANO Drošības padomē

Latvija ir izvirzījusi mērķi kandidēt uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts vietu periodam no 2026. gada līdz 2027. gadam. Kritika par Drošības padomes paveikto, struktūru, lielā piecnieka veto pilnvarām un nespēju pieņemt lēmumus starptautisku konfliktu un agresijas gadījumos ir labi zināma. Arī Latvija ANO Ģenerālajā asam­blejā ik gadu atgādina par Drošības padomes reformas nepieciešamību. Taču, lai arī Drošības padomes darbība buksē, ir nemitīgi sarežģījumi visur, kur krustojas valstu intereses, tās nozīme starptautiskā miera un drošības uzturēšanā joprojām ir visaugstākā. Tas gan nenozīmē, ka nav jāturpina centieni padarīt šo institūciju par demokrātiskāku, efektīvāku un 21. gadsimta realitātei atbilstošāku.

Starptautiskā un nacionālā līmenī Ārlietu ministrija vada un koordinē Latvijas gatavošanos vēlēšanām ANO Drošības padomē. Šajā procesā būtiska ir Latvijas amatpersonu, institūciju, nevalstisko partneru un citu sadarbības partneru iesaiste. Dalība Drošības padomē Latvijai ir ne tikai valsts prestiža jautājums. Latvijas kā Drošības padomes dalībvalsts statuss būs arī ieguvums mūsu valsts drošībai. Esot ANO Drošības padomē, Latvija jau augstākā līmenī varēs aizstāvēt tiesiskumā balstītu starptautisko sistēmu un demokrātiskās vērtības.

Kopš Ministru kabineta mandāta saņemšanas ārlietu dienests ir veicis diplomātisko darbu atbalsta gūšanai, stiprinot diplomātiskās attiecības ar ANO valstīm dažādos reģionos, plānojot un attīstot Latvijas diplomātisko pārstāvību ar vēstniecību tīkla stiprināšanu. Latvija, turpinot piedalīties ANO īstenotajās starptautiskajās operācijās un miera misijās, kā arī stiprinot attīstības sadarbības atbalstu ārpus tradicionālajiem reģioniem, veicinās savas lomas pieaugumu ANO un vienlaikus arī palielinās izredzes tikt ievēlētai ANO Drošības padomē.

Dalība Drošības padomē ir viens no instrumentiem Latvijas ārpolitikas interešu īstenošanai. Tas stiprinās Latvijas valsts atpazīstamību globālā līmenī, tostarp reģionos, ar kuriem Latvijai līdz šim nav bijusi intensīva sadarbība, vienlaikus radot priekšnoteikumus jaunām tirdzniecības iespējām. Darbs padomē parādīs Latvijas spēju uzņemties atbildību un iesaisti pasaules mēroga politisko procesu risināšanā.

Protams, globālo notikumu attīstībai un ANO Drošības padomes pastāvīgo dalībvalstu attiecību dinamikai arī turpmāk būs liela nozīme Drošības padomes lēmumu pieņemšanā. Taču arī citas valstis spēj piedāvāt un aizstāvēt sev svarīgos jautājumus dienaskārtībā, un to pierāda mūsu kaimiņu Lietuvas un Igaunijas piemērs. Esot ANO Drošības padomē, Latvija spēs būt nozīmīga Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona balss šajā ANO institūcijā. Vēlme kļūt par ANO Drošības padomes dalībvalsti ir arī skaidrs vēstījums Latvijas stratēģiskajiem partneriem par mūsu gatavību sniegt ieguldījumu Rietumu un Eiropas Savienības interešu aizstāvībā.

Noslēgums

Latvijas un tai līdzīgo valstu pieredze liecina – globālajā politikā ir jāizvēlas prioritātes, uz tām ir jāfokusējas, par tām ir jābūt gatavam maksāt un tās aizstāvēt. ANO bieži tiek kritizēta par nesasniedzamu mērķu izvirzīšanu, nespēju pieņemt lēmumus, lielvaru dominanci un tukšvārdību. Tomēr, kritizējot ANO darbu un tā efektivitāti, nevajadzētu aizmirst, ka šī starptautiskā organizācija ir radījusi ļoti daudz nozīmīgu starptautisku normu un veidojusi pasaules paradigmu maiņu. Daudzas tiesības, kuras tagad baudām un uzskatām par pašsaprotamām, ir ilga un grūta ANO darba rezultāts. ANO ir tā, kas radīja starptautiskās miera operācijas, iniciēja, monitorēja un noslēdza dekolonizācijas procesu pasaulē. ANO sasniegums ir starptautisko cilvēktiesību standartu ieviešana un nostiprināšana, to padarīšana par vispārsaprotamiem un vispārpieņemtiem. ANO ir bijis virzītājspēks sieviešu tiesībām, bērnu tiesībām, globālās nabadzības problēmas aktualizācijai, šo sarakstu varētu turpināt. Tas ir milzīgs sasniegums civilizācijas vēsturē. Jāatzīmē, ka tā ir arī nozīmīga starptautiskas organizācijas funkcija – būt globālās domas veidotājai, normu radītājai, diskusijas iniciētājai, paradigmu mainītājai. Latvija kā ANO dalībvalsts kopš 1991. gada arī ir daļa no šī procesa.

Kā 1954. gadā teicis viens no izcilākajiem ANO ģenerālsekretāriem Dāgs Hammaršelds: "ANO tika radīta, nevis lai ievestu debesīs, bet gan lai izglābtu cilvēci no elles." Šogad ANO 75. gadadienas zīmē no jauna apstiprināsim mūsu apņemšanos ievērot ANO vērtības un principus un stiprināt atbalstu efektīvam multilaterālismam. Novērtēsim ANO ieguldījumu starptautisko izaicinājumu risināšanā un meklēsim ceļus, kā aizstāvēt gan sevi, gan citus.