Tūlīt pēc neatkarības atgūšanas, Latvijai atgriežoties starptautiskajā apritē, dalība ANO ir bijis viens no Latvijas ārpolitikas instrumentiem nacionālo interešu aizstāvībā un iesaistē globālos procesos. Šī starptautiskā organizācija, kuru pamatoti dēvē par globālā multilaterālisma citadeli un nozīmīgāko starptautisko tiesību un likuma varas aizstāvi pasaulē, savā 75 gadus ilgajā pastāvēšanas vēsturē ir piedalījusies pēckara rekonstrukcijā, Aukstā kara pretimstāvēšanā, bijusi koloniālās sistēmas nojaukšanas virzītājspēks, starptautisko tiesību veidotājs un sargs, ir devusi milzīgu ieguldījumu jaunas pasaules kārtības veidošanā pēc tā dēvētā dzelzs priekškara krišanas. Tā neapšaubāmi ir nepilnīga, reformējama, ANO nevajadzētu idealizēt, tomēr daudzās jomās tā ir ļoti nozīmīga organizācija, kuras attīstībā liela nozīme ir dalībvalstu nacionālajām interesēm. Arī nākotnē ANO darbosies tik efektīvi, cik dalībvalstis to vēlēsies.

Latvija ir piedzīvojusi neatkarības zaudēšanu un totalitārus režīmus, tāpēc ANO sistēma kopumā un valsts dalība tajā mums ir būtiska. Latvija kā pilntiesīga dalībvalsts šajā globālajā starptautiskajā organizācijā jau gandrīz 30 gadus ir spējusi skaidri demonstrēt starptautiskajai sabiedrībai, ka esam rietumnieciska, demokrātiska valsts, kas ievēro cilvēktiesības un iestājas par demokrātisko vērtību ievērošanu pasaulē. Latvija ANO koncentrējas uz cilvēktiesību un starptautiskā tiesiskuma aizstāvību un ir izvirzījusi ambiciozu mērķi kļūt par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli 2026.–2027. gadā. Tas būs gan ieguldījums Latvijas valsts un starptautiskajā drošībā, gan līdz šim nebijusi iespēja piedalīties globālo miera un drošības jautājumu risināšanā.