Mēs, valstu un valdību vadītāji, kas pārstāvam pasaules tautas, esam pulcējušies 2020. gada 21. septembrī, lai atzīmētu Apvienoto Nāciju Organizācijas septiņdesmit piekto gadadienu. Mēs to darām patiesā apbrīnā un cieņā pret šīs organizācijas dibinātājiem. Nav nevienas citas pasaules mēroga organizācijas ar tik neapstrīdamām likumīgām pilnvarām, spēju saliedēt partnerus un normatīvo aktu ietekmi kā Apvienoto Nāciju Organizācija. Neviena cita globāla organizācija nesniedz tik daudziem cilvēkiem cerības dzīvot labākā pasaulē un nespēj nodrošināt to nākotni, pēc kādas tiecamies. Vien retu reizi bijis tik svarīgi visām valstīm pielikt kopīgas pūles, lai īstenotu cerības, kuru dēļ nācijas ir apvienojušās.

Pēc Otrajā pasaules karā pieredzētajām šausmām Apvienoto Nāciju Organizācija tika izveidota kā visas cilvēces kopīgs projekts, lai glābtu nākamās paaudzes no kara posta. Pat lielu vispasaules izaicinājumu un spriedzes laikā mūsu organizācija ir veicinājusi dekolonizāciju un brīvību, piedalījusies starptautiskās attīstības normu izstrādē un slimību izskaušanā. Apvienoto Nāciju Organizācija humānās palīdzības ceļā ir palīdzējusi izšķirt desmitiem konfliktu, izglābusi simtiem tūkstošu dzīvību un miljoniem bērnu nodrošinājusi izglītību, uz kuru ir tiesības ikvienam bērnam. Organizācija ir veicinājusi un aizsargājusi visas cilvēktiesības un pamatbrīvības ikvienam pasaules iemītniekam, tostarp vienlīdzīgas tiesības sievietēm un vīriešiem. Apvienoto Nāciju Organizācijas statūti, starptautisko tiesību stūrakmens, iestājas par visu valstu suverēnas vienlīdzības principu, teritoriālās nedalāmības tiesībām, politisko neatkarību un cilvēku pašnoteikšanās tiesībām.