3. Novembris 2020 /NR. 44 (1154)
Tiesību politika
Turpinot tēmu par tiesneša izturēšanos tiesas sēdē

Nesen "Jurista Vārdā"1 publicējām Tiesnešu ētikas komisijas 2020. gada 8. maija atzinumu par tiesneša izturēšanos tiesas sēdē. Savukārt šajā numurā, turpinot aizsākto tēmu par to, kas tiesnesim ir vai nav pieļaujams tiesas sēdē, tiek publicēts Tiesnešu ētikas komisijas 2020. gada 7. augusta atzinums.2

Tiesnešu ētikas komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas lūgumu izvērtēt tiesneša rīcību tiesas sēdē.

[1] Tieslietu ministrija norāda, ka tieslietu ministrs ir saņēmis B.M. sūdzību par tiesneša rīcību tiesas sēdē civillietā, kurā B.M. ir prasītāja.

[1.1] B.M. ministrijai norāda, ka tiesnesis sēdē ir pārkāpis tiesnešu ētikas normas.

Tiesas sēdē puses pieteica lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, lai noslēgtu izlīgumu. Taču tad tiesnesis sāka uzdot prasītājai dažādus jautājumus, radot iespaidu, ka atbildētāja atrodas īpašā stāvoklī attiecībā pret prasītāju. Turklāt tiesnesis tiesas sēdē atbildētājas pārstāvei norādīja, kādi pierādījumi viņai ir jāiesniedz un kādas darbības ir jāveic. Tiesnesis norādīja atbildētājas pārstāvei arī uz divām citām lietām, kurās B.M. bija piedalījusies kā pārstāve, nosaucot šo lietu datumus un laikus. Tiesnesis šīs lietas bija paņēmis līdzi uz tiesas sēdi. Tiesas sēdē tiesnesis norādīja, ka viņam ir informācija par atbildētājas valdes locekli, kas B.M. radīja pārliecību, ka atbildētāja atrodas īpašā situācijā. Tiesnesis adresējis B.M. frāzi, ka viņa esot "unikāla".

B.M. ieskatā tiesneša attieksme un darbības viņai radījušas negatīvu priekšstatu par tiesu varu kopumā un tiesas objektivitāti konkrētajā lietā.

[1.2] Tieslietu ministrija savā vēstulē Tiesnešu ētikas komisijai ir norādījusi, ka tiesas sēdē tiesneša rīcība un uzvedība ir vērtējama kā iespējams tiesnešu ētikas normu pārkāpums, jo tiesneša uzdotie jautājumi un secinājumi var radīt iespaidu par to, ka tiesa ir ieņēmusi noteiktu pozīciju un atbildētāja konkrētajā lietā atrodas īpašā stāvoklī.

Ministrija norāda, ka tiesas sēdes ierakstā ir dzirdams, ka tiesnesis tiesas sēdē norādīja uz divām viņam zināmām civillietām, kurās kā pārstāve piedalījusies B.M., un tas noticis darba attiecību un darba laikā, lai gan dalība tiesas procesos nav bijusi saistīta ar darba pienākumu izpildi. Vienlaikus ar šo konstatējumu tiesnesis vērsās pie atbildētājas pārstāves, uzdodot jautājumu: "Un, neskatoties uz to visu, jūs esat gatavi maksāt kompensāciju?" Uzdodot jautājumus gan prasītājai, gan atbildētājas pārstāvei par kārtību, kādā bija jāziņo darba devējam par prombūtni, tiesnesis norāda: "Es arī nedzīvoju vakuumā, un man ir tāda šāda informācija par [..] un es zinu, ka tur ir ļoti strikta vadītāja. Es neticu, man ļoti grūti noticēt, kā man raksturojuši [..] vadītāju, ka viņa tolerētu naudas pelnīšanu darba laikā citā vietā, citā pilsētā." Tiesas sēdes laikā tiesnesis norāda atbildētājas pārstāvei uz nepieciešamību izsaukt liecinieci, uzdodot jautājumu atbildētājas pārstāvei: "Nevēlaties pieteikt valdes locekli kā liecinieci šajā lietā? Jo, ja prasītāja norāda to, ka atprasīšanās notika tieši no [..] kundzes, [..] tad to varēs tikai apstiprināt [..] kundze un neviens cits."

Tiesneša rīcība tiesas sēdes laikā Tieslietu ministrijas ieskatā rada šaubas par tiesas objektivitāti un negatīvu priekšstatu par tiesu varu kopumā. Tieslietu ministrija lūdz izvērtēt B.M. iesniegumu par tiesneša iespējamo neētisko rīcību, kā arī nepieciešamības gadījumā lemt jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

[2] Tiesnesis, piedaloties Tiesnešu ētikas komisijas sēdē, paskaidroja, ka konkrētā civillieta joprojām nav izskatīta un prasītājai, pastāvot viņas šaubām par tiesneša objektivitāti, bija tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Prasītāja to nav veikusi arī nākamajā tiesas sēdē, kas notika jūlijā, bet ar sūdzību vērsusies pie tieslietu ministra.

Tiesnesis paskaidroja, ka tiesas sēdē centās nodrošināt efektīvu un objektīvu tiesas procesu, noskaidrojot patiesību un nenododot to.

Tiesnesis norāda, ka konkrētajā civillietā ir strīds, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, un likums ir noteicis šai lietu kategorijai īsu termiņu lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšanai. Līdz ar to lietā nav iespējams rīkot sagatavošanās tiesas sēdi, lai noskaidrotu būtiskus ap­stākļus – prasījuma pamatu, prasības robežas. Tāpēc tiesnesis šos jautājumus ir skaidrojis tiesas sēdē, kurā lietu uzsāka skatīt pēc būtības, izvaicājot un diskutējot ar lietas dalībniekiem par lietas ap­stākļiem. Tiesas sēdē atbilstoši likumam tiesnesis pusēm norādīja uz pierādījumu trūkumu lietā.

Tiesnesis uzskata, ka prasītājai ir jāieskatās patiesībai acīs. Tiesnesis uzskata, ka tiesnesim nav jābūt "klusējošai halucinācijai" sēdes laikā. Konkrētajā tiesas sēdē tiesnesis pauda emocijas, nenostājoties neviena pusē, turklāt neizrādot noteiktu attieksmi kādam no lietas dalībniekiem. Tiesnesis paskaidroja, ka B.M. ir bijusi lietas dalībniece arī citās viņa lietās, un tiesnesis atzīst, ka tiesas sēdē "tas ir pārbaudījums tiesnesim". Vienlaikus tiesnesis uzsvēra, ka viņam nav izveidojusies īpaša attieksme pret prasītāju B.M.

Tiesnesis atzina, ka nosaucis prasītāju par unikālu, tomēr šis vārds netika lietots negatīvā nozīmē. Tiesnesis ar to vēlējies pateikt, ka prasītāja ir drosmīga.

Attiecībā uz tieneša tiesas sēdē atbildētājai sniegto informāciju par diviem citiem tiesas procesiem, kuros ir piedalījusies prasītāja un kas netika norādīti iepriekš pušu sniegtajos paskaidrojumos, tiesnesis paskaidroja, ka tiesai ir jānodibina patiesība, tāpēc, ja kādi apstākļi ir zināmi pašam tiesnesim, tie viņam jādara zināmi arī pusēm.

Tiesnesis pauda pārliecību, ka tiesnesim lieta jāiztiesā audzinošā garā, ir tiesnesim procesa vadīšanā iestrādājusies kārtība, kas pastāvēja agrāk un bija nostiprināta likumā.

[3] Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 91.2 panta 1. punktu Tiesnešu ētikas komisija pēc tās personas pieprasījuma, kurai ir tiesības ierosināt disciplinārlietu, sniedz atzinumu par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem.

Līdz ar to komisija izvērtē, vai tiesneša rīcībā ir konstatējams ētikas normu pārkāpums.

[4] Tiesneša uzvedības tiesas zālē un attieksmes pret procesa dalībniekiem standarti izriet no vairākām Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa (turpmāk – kodekss) normām.

Saskaņā ar kodeksa 1. kanona 2. punktu tiesneša rīcībai ir jāsaskan ar Satversmi un Likumu un jābūt godprātīgai.

Kodeksa 2. kanona 3. punkts noteic, ka tiesnesis darbojas tā, lai veicinātu sabiedrības uzticību tiesas godīgumam un objektivitātei.

Atbilstoši kodeksa 3. kanona 8. punktam tiesnesis izvairās no vārdiem un runas, žestiem vai citas darbības, ko varētu uzņemt kā neobjektivitāti vai aizspriedumu izpausmi, un 16. punktam – tiesnesis izvairās no prioritāšu izrādīšanas tiesas procesā.

Apkopojot norādīto, secināms, ka tiesneša ētikas standarts prasa no tiesneša tādu rīcību tiesas zālē, kas lietas dalībniekam rada paļāvību tiesas godīgumam, objektivitātei un neitralitātei attiecībā pret lietas dalībniekiem.

[5] Tiesnešu ētikas komisija, noklausoties tiesas sēdes audioierakstu un izvērtējot to kopsakarā ar B.M. sūdzībā norādīto, secina, ka tiesneša uzvedība un izturēšanās pret procesa dalībniekiem tiesas sēdē neatbilda iepriekš citētajām kodeksa normām.

Kā tas dzirdams tiesas sēdes ierakstā, tiesnesis, izjautājot lietas dalībniekus, pauž arī savu viedokli par strīdus apstākļiem, piemēram, komentējot atbildētājas valdes locekles vadības stilu, kā arī izsaka savu vērtējumu un pieņēmumus. Turklāt tiesnesis, iztaujājot prasītāju par lietas apstākļiem, izteic personīgu vērtējumu prasītājas rīcībai, nosaucot viņu par "unikālu". Tiesnesis tiesas sēdes laikā izsaka komentārus, pieņēmumus un izdara secinājumus par lietas apstākļiem. Tiesnesis tiesas sēdē autoritatīvā balss tonī norāda prasītājai, ka viņai kā darbiniecei ir ne vien tiesības, bet arī pienākumi, detalizēti uzskaitot tos.

Ierakstā dzirdams arī tas, ka tiesnesis informē lietas dalībniekus, ka viņam ir zināmas arī citas lietas, kurās prasītāja ir piedalījusies kā pārstāve, nosaucot sēžu laikus. Tiesnesis ētikas komisijas sēdē noliedza B.M. sūdzībā norādīto, ka šīs lietas bija paņēmis līdzi uz tiesas sēdi.

Attiecībā uz Tieslietu ministrijas vēstulē norādīto, ka tiesnesis sēdē atbildētājas pārstāvei norāda uz valdes locekles kā liecinieces izsaukšanas nepieciešamību, Tiesnešu ētikas komisija ierakstā nesaklausa Tieslietu ministrijas vēstulē norādīto, jo no ieraksta dzirdams, ka ierosinājums izsaukt uz tiesas sēdi liecināt valdes locekli sākotnēji izteica atbildētājas pārstāve, nevis tiesnesis.

[6] Tiesneša uzvedībai attiecībā pret visiem procesa dalībniekiem jābūt tādai, lai saprātīga, bez aizspriedumiem un informēta sabiedrības locekļa vērtējumā tā nevarētu likt apšaubīt tiesneša godprātību un objektivitāti (skat. Tiesnešu ētikas komisijas 2019. gada 13. decembra atzinuma 6.3. punktu).

Jau iepriekš Tiesnešu ētikas komisija ir norādījusi, ka tiesneša saruna tiesas sēdes laikā ar procesa dalībniekiem var būt atvērta un tāda, kas vērsta uz lietā būtisko apstākļu noskaidrošanu (skat. Tiesnešu ētikas komisijas 2018. gada 13. jūlija atzinuma 9. punktu). Vienlaikus tiesnesim ir nepieciešams saglabāt neitralitāti, lai tiesneša izteikumi tiesas sēdē kādai no pusēm nevarētu radīt iespaidu par tiesneša neobjektivitāti, nostājoties kādā no strīdus pusēm.

Tiesnešu ētikas komisija atzīst, ka tiesas sēdes vadīšanas stils un komunikācija ar pusēm katram tiesnesim var būt atšķirīga. Tomēr tiesneša izteikumiem, uzdotajiem jautājumiem un sarunai tiesas sēdes laikā ar pusēm ir jābūt virzītai uz būtisko lietas apstākļu noskaidrošanu, kas tiesnesim ir nepieciešams nolēmuma taisīšanai. Arī vedinot puses samierināties, tiesnesim vajadzētu atturēties no tādas kritikas izteikšanas kādai no strīdus pusēm, kura tai var radīt šaubas par tiesneša neitralitāti. Tiesnešu ētikas normas nepieļauj situāciju, ka tiesnesis tiesas sēdē izsaka personisku viedokli par lietas dalībnieka rīcību.

Tiesnešu ētikas komisija iepriekš ir skaidrojusi, ka taisnīgs tiesas process nozīmē cieņpilnu attieksmi pret personu, kura atrodas tiesas zālē. Profesionāls tienesis ne tikai pārzina piemērojamās tiesību normas, bet arī nodrošina, ka cilvēks tiesā nejūtas pazemots. Ja cilvēkam tomēr šādas sajūtas rodas, tas neizbēgami viņā rada secinājumu par neobjektīvu un netaisnīgu tiesu, kā arī tiesu, kura ļaunprātīgi izmanto tai piemītošo varu (skat. Tiesnešu ētikas komisijas 2016. gada 26. februāra skaidrojuma 3. punktu).

Noklausoties tiesas sēdes ierakstu, secināms, ka tiesnesis, vadot tiesas sēdi, attiecībā pret prasītāju nav rīkojies atbilstoši tiesnešu ētikas normas prasībām un tās ir pārkāpis. Veids, kādā tiesnesis lietā sarunājās ar lietas dalībniekiem, tiesneša lietotie izteicieni un salīdzinājumi rada iespaidu par tiesneša aizspriedumainu attieksmi pret vienu no strīda pusēm. Šāda aizspriedumaina attieksme var radīt aizdomas par tiesneša neobjektivitāti, veicot tiesu varas uzliktos pienākumus.

Turklāt ir būtiski atcerēties, ka tiesnesim ar likumu noteiktā kompetence, īstenojot tiesu varu, nekādā veidā nepieļauj raudzīties uz lietas dalībniekiem no varas pozīcijām (salīdz. skat. Tiesnešu ētikas komisijas 2016. gada 26. februāra skaidrojuma 2. punktu), ar to saprotot arī to, ka nav atbalstāma tiesneša veikta lietas dalībnieka "audzināšana".

Tiesnešu ētikas komisija vairākkārt ir atzinusi, ka prasības pieteikuma juridiskais vērtējums tiesnesim ir jāsniedz nolēmumā, izvērtējot pušu paskaidrojumus, iesniegtos pierādījumus un pieteikuma pamatotību (piemēram, skat. Tiesnešu ētikas komisijas 2018. gada 13. jūlija atzinuma 9. punktu).

Citiem vārdiem sakot, tiesneša dialogs ar pusēm, sniedzot atbildes uz pušu argumentiem, tiesneša redzējums par lietas apstākļiem, secinājumi par tiem un juridiskais novērtējums tiek atspoguļots tiesas nolēmumā. Ārpus tiesas nolēmuma tas var radīt šaubas par tieneša neitralitāti.

Nevar nepiekrist tiesneša apgalvojumam par tiesneša aktīvo lomu patiesības noskaidrošanā lietā. Tiesnesim nav aizliegts izteikt viedokli arī par lietā piemērojamām tiesību normām un faktiem (skat. Tiesnešu ētikas komisijas 2017. gada 28. februāra atzinuma 8. punktu). Vienlaikus tiesneša teiktajam ir jābūt tik neitrālam, lai lietas dalībniekiem nerastos šaubas, ka kāda no strīdus pusēm atrodas prioritārākā situācijā vai arī tiesa ir izdarījusi secinājumus par lietas apstākļiem, nemaz neuzklausot puses.

Par tiesneša neitrālu attieksmi pret lietas dalībniekiem neliecina viņa iesaistīšanās pierādījumu vākšanā, norādot kādai no pusēm uz tādiem apstākļiem, kas tiesnesim tapuši zināmi ārpus skatāmās lietas.

Nenoliedzami, likuma "Par tiesu varu" 17. panta pirmajā daļā ir nostiprināts tiesas pienākums, izskatot jebkuru lietu, noskaidrot objektīvo patiesību. Tomēr šis virsuzdevums nav veicams, apejot citus lietas izskatīšanas pamatprincipus, kā, piemēram, sacīkstes principu, kas darbojas civilprocesā. Līdz ar to konkrētajos apstākļos secināms, ka tiesnesis ir pārkāpis tiesneša ētikas normu, kas liedz tiesnesim veikt tādas darbības, kas varētu liecināt, ka kāda no strīda pusēm atrodas prioritārākā stāvoklī.

[7] Tiesnešu ētikas komisija atzīst, ka tiesnesis tiesas sēdē nav ievērojis kodeksa 1. kanona 2. punktu, 2. kanona 3. punktu, 3. kanona 8. un 16. punktu, kā arī nav ņēmis vērā Tiesnešu ētikas komisijas iepriekšējos atzinumos un skaidrojumos norādīto, tai skaitā to, ka pēc jebkuras tiesneša rīcības sabiedrība vērtē arī viņa spējas izskatīt lietu taisnīgi, neatkarīgi un objektīvi (skat. Tiesnešu ētikas komisijas 2015. gada 16. oktobra skaidrojuma 3. punktu).

Tiesnešu ētikas komisija uzskata, ka konkrētās lietas apstākļu kontekstā tiesneša ētikas normu pārkāpums nav atzīstams par rupju, līdz ar to disciplinārlietas ierosināšanai nav pamata.

Ņemot vērā minēto, Tiesnešu ētikas komisija atzīst: tiesneša rīcībā ir konstatējams Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa 1. kanona 2. punkta, 2. kanona 3. punkta, 3. kanona 8. un 16. punkta pārkāpums.

Komisijas priekšsēdētāja Dace Skrauple

Komisijas locekļi: Madara Ābele, Aija Jermacāne,
Adrija Kasakovska, Anda Kraukle,
Baiba Lielpētere, Lauma Paegļkalna,
Inese Laura Zemīte


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Par tiesneša izturēšanos tiesas sēdē. Jurista Vārds, 15.09.2020., Nr. 37 (1147), 5., 33. lpp.

2.  Skat.: https://tiesas.lv/tiesnesu-etikas-komisijas-sedes

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Turpinot tēmu par tiesneša izturēšanos tiesas sēdē. Jurista Vārds, 03.11.2020., Nr. 44 (1154), 6.-7.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 3. Novembris 2020 /NR. 44 (1154)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties