Kopš šī gada 1. janvāra spēkā ir stājies jaunais Konkurences likuma regulējums, ar kuru ir nostiprinātas jaunās Konkurences padomes (turpmāk – KP) pilnvaras un pienākums publiskajām personām un to kapitālsabiedrībām ievērot un nodrošināt konkurences neitralitāti. Konkurences neitralitātes pārkāpums atšķirībā no esošajiem konkurences tiesību pārkāpumu veidiem ir sevišķi vērsts pret publisko personu un to kapitālsabiedrību radītajiem konkurences kropļojumiem, kas var izpausties kā:

1) tirgus dalībnieku diskriminācija, radot atšķirīgus konkurences apstākļus;

2) priekšrocību radīšana kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība;

3) darbības, kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana vai darbība tirgū¹

Ņemot vērā šos grozījumus likumā un to, ka šogad KP ir ievērojami palielinājies saņemto iesniegumu (sūdzību) skaits par konkurenci ierobežojošu prasību izvirzīšanu publisko iepirkumu nolikumos, šajā rakstā tiks rastas atbildes uz šādiem jautājumiem: vai konkurences neitralitāte ir piemērojama publiskajos iepirkumos, vai tādējādi netiks dublētas KP un Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) funkcijas, cik efektīvas varētu būt jaunās KP pilnvaras, novēršot iespējamus konkurences kropļojumus publiskajos iepirkumos, kāds varētu būt tiesisko pienākumu tvērums konkrēto lietu kategorijā.

IUB un KP kompetenču nošķiršana

IUB ir kompetentā iestāde, kura uzrauga pasūtītāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, publisko partneru un to pārstāvju veikto iepirkuma procedūru un koncesijas procedūru atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.² Savukārt KP ir kompetentā iestāde, kuras pienākumos ietilpst uzraudzīt un nodrošināt brīvas konkurences ievērošanu visās tautsaimniecības nozarēs, t.sk. uzraudzīt konkurences neitralitātes ievērošanu.³

Ņemot vērā abu iestāžu kompetenci, raksta autoru ieskatā, IUB un KP var nākties izskatīt viena un tā paša publiskā iepirkuma atbilstību normatīvo aktu prasībām divu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, publiskā iepirkuma procedūrā pieļautam pārkāpumam ir dažādas iedarbības un iespējamās tiesiskās un faktiskās sekas, proti, ar neatbilstošu iepirkuma procedūru var ne tikai tikt aizskartas sabiedrības intereses uz tiesisku publiskā iepirkuma procedūru, bet arī var tikt aizskartas pretendentu un iespējamo pretendentu iespējas piedalīties un uzvarēt konkrētajā iepirkumā, tādējādi ietekmējot to konkurētspēju un konkurenci kopumā.