Vai politiska cīņa ir neizbēgama Satversmes tiesas tiesnešu izvēles procesa daļa? Kāpēc tiesas spriedums ir tikai tiesiskās sistēmas attīstības "momentuzņēmums"? Par ko liecina lielais atsevišķo domu skaits Satversmes tiesā pēdējos gados? Vai, spriežot tiesu, tiesnesim ir jādomā par finansiālo ietekmi uz valsts budžetu? Kādai jābūt valsts lomai cilvēka dzīvē?
Šī "Jurista Vārda" intervija ar Inetu Ziemeli tapa divu sarunu rezultātā – pirmā reize bija pavasarī, gaidot 20.–21. martā ieplānoto vērienīgo konferenci, ko rīkoja Satversmes tiesa un kuras ietvaros pirmo reizi plašā lokā būtu tikušies Eiropas konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) jeb Eiropas "konstitucionālās tiesas" tiesneši. Tas būtu noticis Rīgā un noteikti kļūtu par būtisku notikumu Eiropas tiesību vēsturē. Diemžēl konference Covid pandēmijas dēļ tika atcelta. Otro reizi ar I. Ziemeli tikāmies septembrī, kad bija jau zināms, ka viņa guvusi gan EST atlases komitejas, gan ES Padomes atbalstu un kļuvusi par EST tiesnesi. Tobrīd viņa vadīja pēdējās dienas Satversmes tiesas tiesneses un tiesas priekšsēdētājas amatā.
Ineta Ziemele Eiropas Savienības Tiesas tiesnese. Amatā iecelta ar Eiropas Savienības Padomes 2. septembra lēmumu. Pilnvaru termiņš no 2020. gada 6. oktobra līdz 2024. gada 6. oktobrim. Izglītība: 1993. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, 1994. gadā ieguvusi maģistra grādu starptautiskajās tiesībās Lundas Universitātes Raula Valenberga institūtā Zviedrijā. Pēcdiploma studijas Orhūsas Universitātē Dānijā. 1999. gadā – doktora grāds Kembridžas Universitātē Lielbritānijā par disertāciju "Valsts nepārtrauktība un pilsonība Baltijas valstīs: starptautisko un konstitucionālo tiesību aspekti". Darba gaitas: no 1990. gada deputāta palīdze Augstākajā padomē, vēlāk Saeimas Ārlietu komisijas konsultante, Ministru prezidenta padomniece. No 1995. gada pasniedzēja Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur izveidojusi Cilvēktiesību institūtu. Strādājusi Eiropas Padomes Cilvēktiesību ģenerāldirektorātā. 2001. gadā ievēlēta par profesori Lundas Universitātes Raula Valenberga institūtā, kopš 2005. gada – Rīgas Juridiskās augstskolas profesore. Zinātniskais darbs: 2001. gadā izveidojusi starptautisko juridisko žurnālu Baltic Yearbook of International Law, joprojām ir tā galvenā redaktore. No 2012. līdz 2017. gadam – Eiropas Universitātes institūta Itālijā Zinātnes padomes locekle. Bijusi arī Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas valdes locekle. Kopš 2017. gada – Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (2014), Ministru kabineta Atzinības raksts (2016), Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīme (2018), Jelgavas novada Goda diploms (2018). |
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.